Starp Afganistānu un ASV joprojām neparakstītais Drošības līgums kavē iespēju vienoties, kāda būs alianses turpmākā loma valstī, kad tā solījusi vairs nepiedalīties kaujas operācijās, bet turpināt apmācīt afgāņu karavīrus.
Afganistānas prezidents Hamids Karzajs ir paziņojis, ka šo līgumu neparakstīs līdz pat nākamā gada aprīlī gaidāmajām Afganistānas prezidenta vēlēšanām.
Tas neslēpti raisa nepatiku gan ASV, gan NATO, kas vēlas jau tagad saplānot savas nākotnes attiecības ar Afganistānu. Alianses ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē par to visai skarbs bija arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, sakot, ka šī nav nekāda muļķošanās, bet gan nopietns bizness, un aicināja šo līgumu parakstīt ja ne prezidentam Karzajam, tad vismaz Afganistānas valdībai vai aizsardzības ministram.
Afganistānas varu šajās dienās Briselē brīdinājuši arī citi NATO valstu pārstāvji, norādot, ka šādi valstij garām var iet vairāki miljardi dolāru palīdzības naudas un tas var kaitēt Afganistānas drošībai. To arī uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Karzajs līgumu neparaksta, iekams tam nav pievienoti vairāki nosacījumi, piemēram, apsolījums atbrīvot no ieslodzījuma visus Gvantanamo bāzē Kubā ieslodzītos afgāņus, kā arī izbeigt militārās akcijas, kuras skar mierīgos iedzīvotājus un afgāņu mājas.
ASV valdība vairākas reizes ir viesojusies Kabulā un risinājusi sarunas ar Karzaju, kurš Afganistānas prezidenta krēslā vairs neatgriezīsies, jo šajā amatā bijis jau divus termiņus. Karzaju personiski uzrunājis arī ASV prezidents Baraks Obama, taču no ultimāta sūtīšanas viņš atturas. Patlaban Afganistānā joprojām dien vairāk nekā 80 000 NATO valstu karavīru, no kuriem vairums ir amerikāņi. Aizejot no Afganistānas 2014. gadā, līdz šim zemē plānots paturēt vairāk nekā 10 000 instruktoru, kuri apmācītu afgāņu armiju.
