Pret Krieviju kā lielu un teorētiski pašpietiekamu valsti ir grūti piemeklēt sankcijas, kas palīdzētu rādīt virzienu. “Ja tu uzreiz izmanto visu aptveri, tad tev nekas nepaliek un notiek strauja eskalācija. Jo mērķis ir darīt to samērīgi, lēnām un paturēt iespēju manevram,” sacīja finansists Ģirts Rungainis.
Viņš pauda, ka pašlaik iezīmējas apņemšanās spert nākamos soļus pretī sāpīgākām sankcijām, ja tas būs vajadzīgs. Viņaprāt, rietumvalstis ir virzienā uz to, lai ieviestu līdzīgas sankcijas, kas bija Padomju Savienības perioda beigās ar aizliegumu piegādāt Rietumu tehnoloģijas.
“Krievija ar savu rīcību ir atmodinājusi Rietumus no Padomju Savienības sabrukšanas eiforijas,” komentēja Rungainis.
Finansista vērtējumā sankcijām jāsit sāpīgajos punktos – pa naudu, bankām, “Putina naudas maciņiem un melnās kases turētājiem". Tas palielināšot diskomfortu Krievijas elitei. Un pašlaik Rietumvalstu kustība esot pareizajā virzienā.
“Šobrīd ierobežojumi attiecībā uz obligācijām ir atstājuši jūtamu iespaidu obligāciju tirgū. Skaidrs, ka Krievijas un tās struktūru iespējas aizņemties, veikt darbības un darboties starptautiskos tirgos tiek tālāk samazinātas, Krievijas pievilcība kā investīciju vietai tiek tālāk samazināta,” sacīja Rungainis.
Arī Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka pašlaik iecerētās sankcijas ir ar atturēšanas mērķi, lai nepieļautu Krievijas tālāku nepārdomātu rīcību.
Viņš tās vērtēja kā brīdinājuma sankcijas: “Tās ir vērstas uz indivīdiem, atsevišķām institūcijām, kuras cieši saistītas ar valdošo režīmu. Mēs nevaram teikt, ka šīs sankcijas vērstas pret tehnoloģiskām nozarēm, pret pilnu finanšu sistēmu vai ekonomiku kā tādu, ko izjustu katrs iedzīvotājs.”
Bērziņš skaidroja, ka sāpīgākais solis, kas ietekmētu Krievijas iedzīvotājus un valsts ekonomiku, būtu otrā līmeņa sankcijām: “Tas nozīmē to, ka nevis aizliedz tikai tirdzniecību ar konkrētiem produktiem, piemēram, tehnoloģiju produktiem, mikroprocesoriem, kas nepieciešami faktiski katrā ierīcē, kuru ražo Krievijā, bet [sankcijas attiecībā] uz intelektuālo īpašumu. Un šobrīd sankciju paketē ir iespēja, ka tiks aizliegts izmantot jebkuru amerikāņiem piederošu intelektuālo īpašumu. (..) Ja šo atrisināt šādā veidā, tad arī rūpnīcas, kas ražo ledusskapjus Krievijā, nevarēs strādāt šobrīd.”
“Labi, ka varēja nokoordinēties un pirmos soļus spert, bet diemžēl šobrīd izskatās pēc tā, ka vajadzēs vairāk un jaunus [sankcijas] un iekļaut arī vēl citas jomas, kuras šobrīd vēl neesam skāruši,” sacīja Eiropas kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš.
Taujāti par Krievijas un tās ekonomikas spēju pielāgoties Rietumu sankcijām, Rungainis komentēja:
“Krievijas galvenais aktīvs ir tauta, kura pacieš, ka ar viņu tā apietas un tādā veidā pārvalda.
Tas, ka viņiem ir izejvielas, nozīmē, ka viņi saimnieciski var būt ārkārtīgi pašpietiekami, ja viņi to grib. Bet dzīves kvalitāte būs zema un zemāka.”
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka tiek apturēts Krievijas uzbūvētā gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" sertifikācijas process. Par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijā, kura nolēmusi tās noteikt piecām bankām.
Arī Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām, kas būšot vērstas pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem. Tāpat Kanāda, Austrālija un Japāna piemērojušas sankcijas Krievijai.
Ar pirmo sankciju paketi pret Krieviju nolēma reaģēt arī ASV, vēršoties pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku". Tāpat ASV pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. Šādu soli spers arī Kanāda.
