ĪSUMĀ:
- Mikolajivā vismaz 9 ievainotie apšaudē.
- Sprādziens nogrand arī okupētajā Krimas pussalā.
- Ukraiņu eksperts: Ukraina ir gatava atgūt Krimu.
- Lielbritānijas izlūkdienesti: Lielu izmaiņu frontē nav.
- Rietumu politiķi: Krievijas uzbrukums Zaporižjas AES nozīmētu NATO līguma 5. panta pārkāpumu.
Apšaudes turpinās
Vismaz deviņi cilvēki guvuši ievainojumus, kad Krievijas karaspēka raidīta raķete trāpīja piecstāvu dzīvojamai ēkai Voznesenskas pilsētā Mikolajivas apgabalā. Ievainoto vidū ir četri bērni vecumā no 3 līdz 17 gadiem, paziņojis Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. Viens no bērniem uzbrukumā zaudēja aci.
Tāpat sestdienas rītā kārtējais sprādziens nogranda Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Šoreiz par mērķi kļuva Krievijas Melnās jūras kara flotes štābs Sevastopolē. Ēkas jumtā ietriecās bezpilota lidaparāts. Sociālajos tīklos publicētajos video redzams, ka no štāba paceļas dūmi. Sevastopoles vietvaldis Mihails Razvožajevs sākotnēji paziņoja, ka dronu neizdevās notriekt un tas trāpīja mērķī. Taču vēlāk amatpersona ziņoja, ka lidaparāts ir notriekts virs štāba, bet pēc tam tas nokritis uz jumta un aizdedzies.
Pēdējās nedēļās vairākos Krievijas militārajos objektos Krimā ir notikuši sprādzieni, kas, visticamāk, ir saistīti ar Ukrainas spēku diversijām. ASV domnīcas „Kara izpētes institūts” eksperti norāda, ka nesenie sprādzieni Krimā grauj Krievijas pārliecību par aizmugures teritoriju drošību. Par to liecinot arī pastiprinātie piesardzības pasākumi Krimā. Šonedēļ uzņemtos satelītattēlos esot redzams, ka okupācijas spēki pārved munīciju un bruņutehniku tuvāk laukiem un mežiem.
Savukārt ukraiņu militārais eksperts Oļegs Ždanovs, komentējot sprādzienus Krimā, sacīja, ka tas liecina par Ukrainas apņēmību atgūt Krievijas okupēto pussalu.
„Kāds okupantiem liek saprast, ka zeme zem viņu kājām degs.
Un tādi gadījumi, kā, piemēram, uzbrukumi Kerčā un Belbekā, kur atrodas lielākā aviobāze Krimā, turpmāk notiks regulāri. Kāds okupantiem liek saprast, ka viņu laiks ir pagājis,” Ždanovs sacīja sestdien notikušajā nacionālajā telemaratonā.
Lielbritānijas militārie izlūkdienesti savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka šajā nedēļā frontē Ukrainā nav notikušas būtiskas pārmaiņas. Krievijas karaspēkam nav izdevies gūt vērā ņemamus teritoriālus panākumus Doneckas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.
Arī dienvidrietumos, kur notiek cīņa par Hersonas apgabalu, ne Ukrainas, ne Krievijas spēkiem nav izdevies gūt kādas priekšrocības.
Vienlaikus britu izlūki norāda, ka regulārie sprādzieni Krievijas spēku aizmugurē ļoti iespējams apgrūtina iebrucēju loģistiku.
NATO 5. pants, ja Krievija izraisa Zaporižjā noplūdi
Neraugoties uz Ukrainas un Krievijas abpusējām apsūdzībām par plānotām provokācijām Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, pēdējās diennakts laikā spēkstacijas tuvumā nav novērotas nopietnas militāras aktivitātes. Taču joprojām pastāv nopietni draudi AES drošībai, jo tās teritorijā ir izvietots liels skaits Krievijas militārpersonu un bruņutehnikas.
Ietekmīgi rietumvalstu politiķi ir paziņojuši, ka NATO varētu nākties iedarbināt alianses līguma 5. pantu gadījumā, ja Krievijas uzbrukums Zaporižjas AES izraisītu radiācijas noplūdi.
Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas Īpašās aizsardzības komisijas vadītājs Tobiass Elvuds paziņojis, ka jebkādi tīši bojājumi, kas izraisītu radiācijas noplūdi Zaporižjas AES, būtu uzskatāms par NATO līguma 5. panta pārkāpumu.
Viņam piekrita ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputāts Ādams Kinzingers. Viņš norādīja, ka tas pat nav apspriežams, jo radiācijas noplūde Zaporižjas AES nogalinātu cilvēkus NATO dalībvalstīs, bet tas automātiski nozīmētu NATO līguma 5. panta iedarbināšanu.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību veikt neatkarīgu inspekciju Krievijas spēku sagrābtajā Zaporižjas AES. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Ukraina, ANO un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) detalizēti plāno misiju Zaporižjas AES.
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
