Norvēģijas premjerministre pirmdien, 12. augustā, ieradās islāma centrā netālu no Oslo, lai personīgi pateiktos diviem vīriešiem, kuri svētdien, 11. augustā, spēja apturēt bruņotu uzbrucēju un tādējādi novērst masu slaktiņu. 21 gadu veco Filipu Manshausu, kurš bija bruņojies ar divām bisēm un pistoli, apstādināja 65 gadus vecais Muhameds Rafiks, pats gūstot vien vieglus ievainojumus, bet pēc tam ar savu biedru noturēja uzbrucēju, līdz ieradās policija.
"Tas, kas notika vakar, ir kas tāds, kas nedrīkst notikt Norvēģijā nekad. Visām pielūgsmes vietām mūsu valstī jābūt drošām, neraugoties uz cilvēku reliģiskajiem uzskatiem. Un man ir prieks šodien redzēt, ka norvēģi spēj sanākt šādā veidā, lai aizstāvētu islāmticīgos Norvēģijas iedzīvotājus," teica Norvēģijas premjerministre Erna Solberga.
Pret uzbrucēju izvirzītas apsūdzības terorakta mēģinājumā, kā arī slepkavībā. Otrā apsūdzība saistīta ar nogalināto viņa 17 gadus veco pusmāsu. Vietējie mediji vēsta, ka meitene bija ķīniešu izcelsmes un viņu adoptēja aizdomās turētā uzbrucēja tēva partnere.
Pēc policijas teiktā, Filipam Manshausam bija galēji labēji uzskati. Uzbrucējs arī atbalstījis Jaunzēlandes teroristu, kurš uzbrukumos mošejās šogad martā nogalināja 51 cilvēku.
Saistībā ar šo uzbrukumu Jaunzēlandē nesen viesojās NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, brīdinot par globālu labējo radikāļu tīklu.
"Šos uzbrukumus it kā izdara tā sauktie "vientuļie vilki", taču viņi vienlaikus ir savienoti, jo viņi iedvesmojas cits no cita un par to raksta savos manifestos. Daļēji tas ir jautājums par policijas darbu, drošību un izlūkošanas informāciju, kur lomu spēlē arī NATO. Taču tas ļoti skaidri ir arī jautājums par vērtību sistēmu. Par to, ka mēs turpināsim aizstāvēt atvērtas un brīvas sabiedrības, kā arī līdzcietības pamatprincipus," sacīja Stoltenbergs.
Tikmēr lielākās problēmas galēji labējais terorisms joprojām rada ASV. Tur pēdējā šādu radikālu uzskatu iedvesmotā slepkavošana notika mēneša sākumā pierobežas pilsētā El Paso. ASV likumsargi runā par vairāku faktoru kopumu, kas šiem cilvēkiem ASV, Jaunzēlandē, Norvēģijā un citviet, liek nostāties uz terorisma ceļa.
"Mēs arvien vairāk redzam, ka garīga rakstura problēmas savienojas ar politiskiem un teroristiskiem motīviem gan galēji labējā, gan cita veida ekstrēmismā.
Lielākajā daļā gadījumu nostrādā vismaz četri faktori vai pat vairāk," teica Ņujorkas izlūkošanas un pretterorisma komisārs Džons Millers.
Statistika liecina, ka ASV kopš 11. septembra terorakta galēji labējie teroristi nogalinājuši gandrīz trīsreiz vairāk cilvēkus, nekā džihādisti, bet pēdējo desmit gadu laikā trīs no četriem ekstrēmistu uzbrukumiem sarīkoti nacionālistisku un rasistisku motīvu dēļ. Eiropas Savienībā, pēc "Eiropol" datiem, džihādisti nogalinājuši vairāk cilvēku, taču galēji labējie ekstrēmisti ir sarīkojuši vairāk uzbrukumu.
