Japānas ziņu aģentūra "Kyodo" ziņoja, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ierosinājis boikotēt kopbildes uzņemšanu, un viņam pievienojušies vairāki kolēģi no G7 valstu grupas.
Rietumu diplomāti ceturtdienas vakarā arī atteicās doties uz vakariņām, jo tās apmeklēja Lavrovs, ziņoja "Kyodo".
Indonēzijas ārlietu ministre Retno Marsudi sacīja, ka Indonēzija, kas organizē šo sanāksmi, saprot un respektē Rietumu politiķu lēmumu, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Tomēr kopbildi vēl var paspēt uzņemt pēc tam, kad Lavrovs būs devies prom.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova vācu ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka Lavrovs pēcpusdienas sanāksmēs un oficiālajās vakariņās nepiedalīsies.
Lai arī G20 valstu ārlietu ministru tikšanās laikā lielākā uzmanība ir pievērsta globālajai enerģijas un pārtikas krīzei, kuru izraisījusi tieši Krievijas agresija, Lavrovs uzskata, ka viņa kolēģi par daudz kritizē Krieviju un par maz domā par reālo ekonomisko problēmu risināšanu.
Blinkens, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un citi līderi G20 sanāksmē Bali ir izvairījušies no Lavrova un atteikušies tikties ar viņu, un ASV, Kanādas un Eiropas delegācijas pameta zāli pirms Krievijas amatpersonu uzstāšanās, ziņoja "Kyodo".
"Esam šeit starptautiskā sanāksmē, un nevaru smaidot stāvēt blakus kādam, kurš tajā pašā brīdī bombardē Ukrainu, aukstasinīgi uzbrūk bērniem, pieaugušajiem, civiliedzīvotājiem," izteicās Bērboka.
Taču Lavrovam bija divpusējas tikšanās ar Turcijas un Ķīnas ārlietu ministriem.
Diplomāti ziņoja, ka Lavrovs piektdien pametis sēdi, kad Bērboka sākusi kritizēt Maskavu par iebrukumu Ukrainā. Vēlāk Lavrovs arī pametis citu sēdi pirms Ukrainas ārlietu ministra virtuālās uzstāšanās un nebija klāt arī slēgtajā sēdē, kad Blinkens nosodīja Krieviju.
G20 sanāksmi attālināti uzrunāt bija uzaicināts Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš aicināja uz apņēmīgu globālu rīcību, atbildot uz Krievijas agresiju, kas pasaulei draud ar pārtikas un enerģētikas krīzi.
Bērboka pārmeta Lavrovam atteikšanos iesaistīties nopietnās sarunās.
Bērboka sacīja, ka fakts, ka Krievijas ārlietu ministrs G20 sanāksmē lielāko daļu sarunām paredzētā laika pavadījis ārpus sarunu telpām, liecina, ka Krievijas valdībai pašreiz nav ne mazākās vēlmes iesaistīties sarunās.
Viņa uzsvēra, ka Lavrovs nebija klāt sarunās, kurās tika spriests par to, kā uzlabot globālās pārtikas piegādes ķēdes, kuras satricinājis karš Ukrainā.
Bērboka norādīja, ka lielais vairākums pārstāvju G20 sanāksmē nosodījuši Krievijas brutālo karu pret Ukrainu, un G20 valstu aicinājums Krievijai ir skaidrs – tai jāizbeidz karš.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
