Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos. 30. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 35. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus.

ĪSUMĀ:

  • Rietumvalstu militārie eksperti brīdina nezaudēt modrību saistībā ar Krievijas apgalvojumiem par militārās aktivitātes mazināšanu atsevišķos Ukrainas reģionos. 
  • ASV izlūkdienesti pavēstījuši, ka Krievijas spēku atkāpšanās vairāk atgādina pārvietošanu, lai gatavotos uzbrukumiem citviet. 
  • Ukrainas puse vēsta, ka Krievijas spēki turpina apšaudīt Černihivu par spīti solījumiem šajā virzienā savu ofensīvu samazināt. 
  • Daudzviet Ukrainā trešdien notikuši jauni triecieni pa civilajiem objektiem, tostarp sprādzieni grand Kijivas apkārtnē. 
  • Prezidents Zelenskis: Ukrainas vienīgā izdzīvošanas garantija pašlaik ir tās bruņotie spēki.
  • Bēgļu skaits, kas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši no Ukrainas, pārsniedzis četrus miljonus.
  • Dienvidosetijas separātistu vadība paziņo par vēlmi oficiāli pievienoties Krievijai.
  • Levadas centra aptauja: 83% Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putina darbību prezidenta amatā.
  • Teksta tiešraides sākums.

30.03.2022 23.34

Krievijas karaspēks sācis atstāt slēgtās Čornobiļas atolelektrostacijas (AES) teritoriju, kuru tas ieņēma jau kara pirmajā dienā 24. februārī. Par to trešdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas augsta amatpersona, vēsta AFP.

"Čornobiļa ir rajons, kur viņi sāk pārpozicionēt daļu no saviem karavīriem, dodoties prom no Čornobiļas [AES] teritorijas un pārvietojoties uz Baltkrieviju," sacīja amatpersona. "Es domāju, ka viņi dodas prom. Es nevaru teikt, ka viņi visi būtu aizgājuši," sacīja Pentagona amatpersona. 


30.03.2022 23.17

ASV specdienesti daļēji atslepenojuši ziņojumu, kurā teikts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākie līdzgaitnieki nesniedz viņam precīzu un pilnīgu informāciju par notiekošo, ziņo BBC.

"Mēs uzskatām, ka Putina padomnieki dezinformē viņu par to, cik slikti Krievijas armijai sokas un kā sankcijas kropļo Krievijas ekonomiku, jo viņa padomnieki baidās teikt viņam patiesību," paziņoja Baltā nama komunikācijas direktore Keita Bedingfīlda.

ASV rīcībā esošā informācija liecina arī, ka Putins uzzinājis, ka militārie padomnieki viņu maldinājuši, un tas izsaucis spriedzi Putina attiecībās ar aizsardzības jomas vadību.

Baltā nama pārstāve piebilda, ka netiks atklāti ziņu avoti vai metodes, kādā veidā šī informācija iegūta.  


30.03.2022 22.38

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" (HRW) paziņojusi, ka Krievijas karaspēks Harkivas apgabalā izmantojis aizliegtas kājnieku mīnas, ziņo LETA. HRW pavēstīja, ka Ukrainas sapieri šīs mīnas atklājuši 28. martā.

Šīs mīnas spēj nogalināt un sakropļot cilvēkus 16 metru rādiusā, norādīja organizācija. Zināms, ka Krievijas rīcībā ir šādas mīnas. Ukrainai šādu ieroču nav, norādīja HRW.

Organizācija aicināja visas pasaules valstis stingri nosodīt šādu aizliegtu mīnu izmantošanu Ukrainā.

Šie ieroči nešķiro militārpersonas un civiliedzīvotājus un atstāj nāvējošu mantojumu nākamajiem gadiem, uzsvēra organizācijas pārstāvis.

Krievija nav starp 164 valstīm, kas pievienojušās 1997. gada Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.


30.03.2022 22.34

Krievijas raidītas raķetes trešdien trāpījušas naftas bāzei Dņipropetrovskas apgabalā, par to paziņoja apgabala padomes priekšsēdētājs, ziņo BBC.  "Vakarā ienaidnieks no gaisa deva triecienu pa apgabala centru. Divas raķetes trāpīja naftas bāzē, kas bija pilna ar degvielu. Objekts iznīcināts. Citas raķetes atlūzas sabojāja divas benzīna lokomatīves. Cietušo vai bojāgājušo nav," paziņoja amatpersona.


30.03.2022 21.30

Sabiedriskās domas aptauja, ko veicis neatkarīgais Levadas centrs, liecina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings pēc iebrukuma Ukrainā ir audzis; viņa darbību prezidenta amatā atbalsta 83% aptaujas dalībnieku.

Sabiedriskās domas aptaujas Krievijā jau gadiem ilgi uzrāda visaptverošu Putina popularitāti, bet Levadas centra veiktās aptaujas tiek uzskatītas par diezgan ticamām un objektīvām. Par to liecina arī tas, ka Krievijā valdošais režīms ir iekļāvis Levadas centru "ārvalstu aģentu" sarakstā.

Saskaņā ar jaunākās aptaujas datiem Putina reitings ir audzis no 69% janvārī un 71% februārī līdz 83% martā, kad Krievija jau pilnā sparā īstenoja iebrukumu Ukrainā.

69% aptaujas dalībnieku uzskata, ka valsts virzās pareizā virzienā (februārī šādās domās bija tikai 52% respondentu).

"Tā ir saliedēšanās ap valsts vadību, ņemot vērā aso konfliktu ar Rietumiem, pirmo šoku no sankcijām," aptaujas rezultātus raidsabiedrībai "BBC" komentē Levadas centra direktors Deniss Volkovs.

"Reitingi ir auguši, bet pagaidām es atturētos prognozēt, cik noturīgs būs šis efekts."


30.03.2022 20.32

Krievu operdīva Anna Ņetrebko pēc ilgas vilcināšanās nosodījusi karu Ukrainā un paziņojusi, ka viņai nav nekādas saistības ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

Ņetrebko tika uzskatīta par Putina atbalstītāju; savulaik viņa intervijā žurnālam "Newsweek" pavēstīja, ka labprāt būtu bijusi Putina mīļākā, jo viņš ir "ļoti pievilcīgs vīrietis", kurš izstaro "vīrišķīgu enerģiju".

2014. gadā pēc Krimas aneksijas Ņetrebko veica lielu ziedojumu Doneckas operai un pozēja ar separātistu karogu rokās.

Februāra beigās, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Ņujorkas Metropolitēna opera paziņoja, ka nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar Ņetrebko, jo viņa nav norobežojusies no Putina. Ņetrebko loma operā "Turandota" tika atdota ukraiņu operdziedātājai.

Vairāk nekā mēnesi pēc kara sākuma Ņetrebko nākusi klajā ar paziņojumu, kas publicēts viņas "Facebook" profilā.

"Es nepārprotami nosodu karu Ukrainā un domās esmu ar šī kara upuriem un viņu tuviniekiem. Mana nostāja ir skaidra," vēsta Ņetrebko.

Viņa norāda, ka nav saistīta ar kādu politisko partiju vai kādu no Krievijas līderiem. Putinu viņa esot satikusi tikai dažas reizes mūžā, un nekad neesot saņēmusi jebkādu finansiālu atbalstu no Krievijas valdības.

"Es mīlu savu dzimteni Krieviju, un ar savu daiļradi cenšos veicināt mieru un vienotību," vēsta Ņetrebko.

Viņa norāda, ka dzīvo un maksā nodokļus Austrijā. Operdīva raksta, ka plāno atsākt koncertēšanu maija beigās, sākotnēji Eiropā.


30.03.2022 19.51

Dienvidosetijas separātistu pašpasludinātās republikas līderis Anatolijs Bibilovs trešdien paziņojis, ka Dienvidosetija tuvākajā laikā varētu spert "juridiskus soļus" ceļā uz oficiālu pievienošanos Krievijas Federācijai.

Gruzijas valdība un starptautiskā sabiedrība uzskata separātistu pasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikas par Gruzijas sastāvdaļu. Taču "de facto" tās jau gadiem ilgi nav pakļautas Tbilisi varai un gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas politiskā, ekonomiskā un militārā atbalsta.

Bibilovs publicējis paziņojumu Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" mājaslapā. Viņš apgalvo, ka Dienvidosetijas Republika būs savas "vēsturiskās dzimtenes" – Krievijas – sastāvā.

"Es uzskatu, ka apvienošanās ar Krieviju ir mūsu stratēģiskais mērķis. Mūsu ceļš. Tautas ilgas. Un mēs virzīsimies pa šo ceļu. Attiecīgus juridiskos soļus spersim jau tuvākajā laikā."

Pēdējās dienās par vēlmi oficiāli pievienoties Krievijai paziņojuši arī Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" līderi.


30.03.2022 18.06

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks publicējis kadrus no Sumu apgabala pilsētas Trostjanecas, kas atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.

"Lūk, tā izskatās "krievu pasaule", par kuru tik ļoti patīk runāt Krievijai. To izplata Krievijas armija ar iznīcību, marodierismu un humanitāro katastrofu.

Līdzīga situācija ir mūsu armijas atbrīvotajā Irpiņā," raksta Jermaks.

"Ukraina visu atjaunos, padarīs vēl labāku, nekā bija, un nedos viņiem nekādas iespējas. Jo mēs esam brīvi."


30.03.2022 17.17

Nesen no Krievijas okupantiem atbrīvotās Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins vēsta, ka karadarbībā gājuši bojā ap 200 līdz 300 pilsētas iedzīvotāju. Precīzs skaits pagaidām nav zināms, jo cilvēki vēl atrodas zem sagrauto māju drupām, kurām nebija iespējams piekļūt, jo turpinās apšaudes. Kara laikā nogalināto cilvēku līķi apbedīti pagalmos, parkos.

Markušins spriež, ka ap 30% pilsētas iedzīvotāju atteicās evakuēties un pārcietuši mēnesi ilgo karadarbību Irpiņā. Pilsētā ir sagrauti ap 50% māju un infrastruktūras objektu.

Ukraina pirmdien paziņoja, ka izdevies padzīt Krievijas okupantus un atbrīvot Irpiņu. Markušins atklājis arī to, kādus zaudējumus cietuši pilsētas aizstāvji.

"Diemžēl gājuši bojā 16 mūsu teritoriālās aizsardzības kareivji, 29 ir slimnīcā. Ja pieskata Ukrainas armijas karavīrus, tad domāju, ka gājuši bojā līdz 50 cilvēku un ap 100 ir ievainoti. Taču atkarojām, neatdevām mūsu mazo pilsētu, neļāvām ienaidniekam iziet uz Kijivu."


30.03.2022 16.56

Čehijai nav robežas ar Ukrainu, bet šī valsts ir uzņēmusi jau ap 300 000 ukraiņu bēgļu, kas ieceļojuši caur Ukrainas kaimiņvalstīm Poliju un Slovākiju.

Bēgļu izmitināšanai tiek piemērotas dažādas vietas, un vairāk nekā 20 bēgļu, sievietes ar bērniem, iekārtoti 14. gadsimta viduslaiku pilī Bečovas nad Teplovas ciemā.

Ukrainas kara bēgle Olga Šandiba ir pārsteigta, ka Čehijas ciemā Bečovā nad Teplovas bēgļi izmitināti 14. gadsimta pilī

Ziņu aģentūra "AFP" aprunājās ar dažiem bēgļiem, kas ir pārsteigti par savu pagaidu dzīvesvietu.

"Mums ir ļoti paveicies, kad ieradāmies un ieraudzījām šo skaisto pili, kuras logos bija izkārti mūsu karogi. Tas bija ļoti jauki," stāsta mūzikas skolotāja Nastja Bidkova.

"Mēs nekad nedomājām, ka dzīvosim pilī. Mēs jūtamies kā princeses. Mūsu bērni jūtas kā princeses. Viņiem tas ir piedzīvojums," atzīst 37 gadus vecā šuvēja Olga Šandiba.

Tomēr ukraiņu sievietes nevēlas šeit ilgi uzkavēties un sapņo par atgriešanos dzimtenē. "Gribam atpakaļ pie saviem tuviniekiem un mūsu vīriešiem, kas tur cīnās par mieru," stāsta Bidkova.


30.03.2022 16.17

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" vēsta, ka Krievijas karaspēks karadarbībā Ukrainā izmantojis aizliegtās kājnieku mīnas.

Ukrainas sapieri Harkivas apgabalā atraduši nesprāgušas kājnieku mīnas "POM–3". Ukrainas bruņoto spēku arsenālā nav šādu mīnu, bet tādas ir Krievijai.

"POM–3" reaģē uz zemes svārstībām, kas liecina par cilvēka tuvošanos. Šajā brīdī tiek uzspridzināts lādiņš, kas var nogalināt vai ievainot cilvēkus 16 metru rādiusā.

Iespējams, Krievija šīs mīnas izšāvusi ar "Zemļedeļije" mīnmetējiem, kas spējīgi nogādāt lādiņus piecu līdz 15 kilometru attālumā.

1997. gada starptautiskā konvencija aizliedz kājnieku mīnu lietošanu. Šo konvenciju parakstījušas 164 valstis, kuru vidū ir arī Ukraina. Taču Krievija nav pievienojusies šai konvencijai.

"Pasaules valstīm vajadzētu asi nosodīt Krievijas lēmumu pielietot aizliegtās kājnieku mīnas Ukrainā. Šie ieroči neatšķir karavīrus no civiliedzīvotājiem; tie atstāj nāvējošu mantojumu uz daudziem gadiem," uzsver "Human Rights Watch" pārstāvis Stīvs Gūss.


30.03.2022 14.23

Krievijas okupācijas spēki saņēmuši gūstā Zaporižjas apgabala pilsētas Primorskas mēru Oleksandru Košeļeviču. Pilsēta jau pirms vairākām nedēļām nonāca Krievijas okupantu kontrolē, bet Košeļevičs kopā ar pilsētas iedzīvotājiem gājis uz protesta mītiņiem, dziedājuši Ukrainas himnu un teikuši, ka "Primorska ir Ukraina".

Krievijas okupanti ieradušies Košeļeviča dzīvesvietā, lai viņu aizturētu, bet Oleksandrs nav bijis mājās, tādēļ okupanti savākuši viņa gados veco tēvu. To uzzinājis, Oleksandrs pats pieteicies un ļāvis sevi saņemt gūstā, lai atbrīvotu tēvu. Košeļeviča kolēģi vēsta, ka viņš aizvests Berdjanskas pilsētas virzienā, kur ir Krievijas okupācijas spēku štābs.

"Nelietība un zemiskums ir vēl viena raksturīga Krievijas armijas iezīme," secina TV kanāla "Nastojaščoje vremja" žurnāliste Irina Romaļijska (Primorska ir viņas dzimtā pilsēta).


30.03.2022 14.09

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina Ukrainas draugus visā pasaulē pievienoties sociālo mediju kampaņai 9. aprīlī, kuras laikā tiks vākti ziedojumi Ukrainas bēgļu atbalstam.


30.03.2022 13.57

Kāds sīriešu algotnis raidsabiedrībai "BBC" pastāstījis, ka Krievija piedāvā Sīrijas kaujiniekiem līdz 6000 eiro mēnesī par karošanu Ukrainā. Viņš esot atsaucies šim piedāvājumam, lai pabarotu savu ģimeni. Tuvinieki esot bijuši pret, bet viņam solīts, ka nāves gadījumā tuviniekiem tiks izmaksāta ap 44 000 eiro kompensācija.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Sīrijas vadonis Bašars el Asads iepriekš bija izteikušies, ka Sīrija varētu sagādāt desmitiem tūkstošu algotņu karošanai Ukrainā. Taču, kā norāda Ukrainas izlūkdienesti, ziņas par Krievijas karaspēka lielajiem zaudējumiem Ukrainā ir krietni atvēsinājušas potenciālo algotņu entuziasmu.

"BBC" intervētais sīriešu kaujinieks vēsta, ka viņš pazīstot vismaz 200 brīvprātīgo, kas pieteikušies karot Ukrainā.


30.03.2022 13.44

Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa uzskata, ka Ukrainas atjaunošanai pēc kara būtu jānotiek par Krievijas naudu, tādēļ līdzekļus, ko Eiropas Savienības (ES) valstis maksā par Krievijas naftu un gāzi, vajadzētu uz laiku deponēt.

Līmetsa uzsver, ka Krievija par šo karu maksās ļoti augstu cenu, jo ES valstis apņēmušās jau līdz gada beigām par divām trešdaļām samazināt pieprasījumu pēc Krievijas energoresursiem.

"Lai izdarītu tūlītēju spiedienu un piespiestu Krieviju samaksāt par to, kas pastrādāts Ukrainā, Igaunijas premjere pagājušonedēļ ierosināja uz laiku deponēt maksājumus par Krievijas gāzi un naftu, lai tos izmantotu Ukrainas atjaunošanai," teica Līmetsa.

Igaunijas valdībā viņa pārstāv Centra partiju, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atsauca sadarbības līgumu ar Krievijā valdošo partiju "Vienotā Krievija".


30.03.2022 13.02

Dienvidkorejas viedtālruņu ražotājs "Samsung" no savu viedtālruņu modeļu nosaukumiem Baltijas valstīs aizvācis "Z" burtu. Viedtālruņu modeļi "Galaxy Z Fold3 5G" un "Galaxy Z Flip3 5G" tagad tiek tirgoti bez "Z" burta nosaukumā.

"Samsung" mājaslapā viedtālruņa modelis "Galaxy Z Flip3 5G" tagad tiek tirgots bez "Z" burta nosaukumā

Kā norāda raidsabiedrība "BBC", citos tirgos "Z" burts šo viedtālruņu nosaukumā ir saglabāts.

Ar līdzīgām problēmām saskārušās daudzas firmas, jo "Z" burts ir kļuvis par simbolu Krievijas agresijai Ukrainā.

Krievijas lietotājiem "Samsung" viedtālruņi vairs nebūs pieejami, jo Dienvidkorejas koncerns ir pārtraucis produkcijas piegādi Krievijai. Šādu soli spēris arī "Samsung" lielākais konkurents "Apple", bet Ķīnas firmām "Xiaomi" un "Huawei" būs grūti aizpildīt šo tirgus nišu.


30.03.2022 12.35

ANO Bēgļu aģentūra informē, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu. Tas ir gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.

2,3 miljoni bēgļu devušies uz Poliju, simtiem tūkstošu cilvēku šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Moldovu, Ungāriju un Slovākiju. Bēgļu plūsma uz Krieviju un Baltkrieviju bijusi krietni mazāka.

ANO komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi vēsta, ka ieradies Ukrainas pilsētā Ļvivā, lai spriestu par iespējām palielināt atbalstu cilvēkiem, ko skāris Krievijas uzsāktais bezjēdzīgais karš.


30.03.2022 12.06

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievija paziņoja par militāro aktivitāšu samazināšanu Kijivas tuvumā, jo tā pilnībā zaudēja iniciatīvu šajā karadarbības zonā, vēstī britu raidsabiedrība BBC. Visticamāk, ka Krievija daļu no Ukrainas ziemeļos izvietotajiem spēkiem pārvietos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, prognozē britu izlūki.


30.03.2022 11.47

Krievijas spēki naktī uz trešdienu turpināja apšaudīt Černihivu un Nižinu, atsaucoties uz Černihivas apgabala administrāciju, ziņo "Unian".

Krievijas karaspēks naktī vērsis triecienus pret Nižinu un Černihivu, izmantojot arī aviāciju par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. 

"Atkal ir iznīcināti civilās infrastruktūras objekti, iznīcinātas bibliotēkas, tirdzniecības centri un citi objekti, ļoti daudz māju. Jo patiesībā visu nakti ienaidnieks raidīja triecienus Černihivai. Bet mēs visu atjaunosim," norādīja Černihivas apgabala administrācijas vadītājs. 

Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņojusi, ka nolēmusi "kardināli samazināt" militārās operācijas Kijivas un Černihivas virzienā. Tā kā vairāk nekā mēneša laikā Krievijai nav izdevies ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas, Krievijas spēki varētu pievērsties okupētās teritorijas noturēšanai un paplašināšanai Ukrainas austrumos.


30.03.2022 11.11

Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks pēc zibenskara ieceres izgāšanās pārgājis pie plāna "B", tā otrdien Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sēdē sacīja Ukrainas vēstnieks Serhijs Kislica. 

Viņš norādīja, ka "B" plāns paredz izprovocēt humāno katastrofu visā Ukrainā un iznīcināt valsts lauksaimniecības potenciālu, lai iebiedētu Ukrainas politisko vadību un tautu, un vedinātu to uz kapitulāciju.


30.03.2022 10.45

Izdevums "The Times" šorīt vēsta, ka Lielbritānijas valdība apsver iespēju piegādāt Ukrainai tālākas darbības pretaizsardzības sistēmas. Taču tādā gadījumā būšot nepieciešama ukraiņu karavīru apmācība, kas piegādes varot sarežģīt.

Lielbritānijas vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Barbara Vudvorda paziņojusi, ka karaliste ir gatava kļūt par Ukrainas drošības garantu, ja Londona no Kijevas saņems attiecīgu lūgumu. Līdz šim šāds lūgums neesot izskanējis.


30.03.2022 10.22

Krievijas karaspēks Luhanskas apgabala Lisičanskā apšaudījis dzīvojamos kvartālus ar smago bruņojumu, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Luhanskas apgabala administrācija. Ir būtiski daudzstāvu namu postījumi, teikts paziņojumā.

Patlaban vēl tiek apkopota informācija par notikušo.


30.03.2022 09.26

Baltais nams paziņojis, ka ASV prezidents Džo Baidens būs gatavs runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tikai tādā gadījumā, ja Krievija patiešām deeskalēs situāciju Ukrainā un risinās konfliktu diplomātiskā ceļā.

ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins

30.03.2022 09.23

Krievija no okupētajām Gruzijas teritorijām uz Ukrainu pārsviedusi aptuveni 2000 karavīru, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābu, vēstī ziņu aģentūra "Unian".

Ģenerālštābs ziņo, ka Ukrainā iebrukušajam Krievijas karaspēkam ir problēmas ar vienību personālsastāva komplektēšanu.


30.03.2022 09.21

Dažas Krievijai noteiktās sankcijas nedarbojas, uzskata Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Tīmekļa sanāksmē ar Ukrainas un ārvalstu ekspertiem, kas analizē sankciju ietekmi, Jermaks sacīja, ka dažām sankcijām jau esot atrasti veidi, kā tās apiet.

Jermaks arī paziņoja, ka Ukrainas partneri izstrādājot jaunas sankcijas. Tās vērsīšot pret kritiski svarīgā importa ķēdēm, tajās paredzēta eksporta kontrole un sankcijas piegādātājiem, kas sadarbojas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.


30.03.2022 08.27

Galvenā problēma Krievijas un Ukrainas kara kontekstā ir, ka nav pamata ticēt, ka Krievijas ārpolitikā būtu notikušas kādas fundamentālas izmaiņas attiecībā uz Krievijas imperiālistiskajām ambīcijām. To pēc otrdien Turcijā notikušā kārtējā raunda Krievijas un Ukrainas delegāciju miera sarunās intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Pētnieks norādīja, ka, ja nemainīsies Krievijas uzstādījumi, tad jaunas karadarbības uzsākšana un esošās turpināšana drīzāk esot laika un iespēju jautājums. "Kremlis sarunām var pieiet drīzāk kā kaujas, nevis kara beigām un mēģināt sev iegūt atelpu un pārgrupēties," norādīja Balodis.

Viņš aicināja atcerēties, ka Ukrainas teritorija ir kara nopostīta un, pat ja vienošanās par karadarbības pārtraukšanu tiek panākta, Ukrainai būtu nepieciešams ļoti daudz laika un resursu, lai valstī dzīve varētu pamazām atgriezties normālā gultnē.


30.03.2022 07.42

ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Džons Kērbijs paziņojis, ka pēdējās dienās ir novērota atsevišķu nelielu Krievijas karaspēka vienību virzība prom no Kijivas, taču to nevarot saukt par atkāpšanos. Tā drīzāk izskatoties pēc spēku pārdislocēšanas, lai sagatavotos uzbrukumiem citās vietās Ukrainā. Kērbijs norādīja, ka Kijivas tuvumā joprojām atrodas liels skaits Krievijas karavīru un kara tehnikas, tāpēc draudi galvaspilsētai nav samazinājušies.

Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievija paziņoja par militāro aktivitāšu samazināšanu Kijivas tuvumā, jo tā pilnībā zaudēja iniciatīvu šajā karadarbības zonā. Visticamāk, ka Krievija daļu no Ukrainas ziemeļos izvietotajiem spēkiem pārdislocēs uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, prognozē britu izlūki.

Pēc otrdien notikušajām Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunām Stambulā Krievija paziņoja, ka tā ievērojami samazinās militārās aktivitātes Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkaimē un valsts ziemeļu pilsētā Černihivā. Neraugoties uz Krievijas solījumiem, joprojām pienāk ziņas par jaunām apšaudēm un spēcīgiem sprādzieniem Kijivas tuvumā.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka atsevišķas Krievijas karaspēka vienības attālinoties no Kijivas un Černihivas, taču tā esot viltība, lai radītu maldīgu priekšstatu par Krievijas atteikšanos no plāniem ielenkt Kijivu.


30.03.2022 07.17

Krievijas īstenotajā apšaudē otrdienas rītā, kas bija vērsta pret Mikolajivas apgabala administrācijas ēku, nogalināti vismaz 12 cilvēki, bet ievainoti vēl 33, atsaucoties uz vietējiem dienestiem, vēsta "Ukrainska pravda". Notikuma vietā glābēji aizvien turpina darbu, pārmeklējot ēkas gruvešus. 

Krievija otrdien ar raķeti izpostīja Mikolajivas apgabala administrācijas ēku

30.03.2022 07.09

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kislica ANO Drošības padomes sēdē, kas bija veltīta humānajai situācijai Ukrainā, sacīja, ka Ukrainas un Krievijas sarunas Stambulā parādījušas to, ka Krievija varbūt ir gatava spert soļus uz priekšu, lai gan vēl ir tālu līdz stabilai uguns pārtraukšanai un visaptverošai deeskalācijai. 

Viņš apgalvoja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24. februārī Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.

"Tas ir bezprecedenta trieciens Maskavai, kura priekšā nobāl skaitļi par padomju zaudējumiem Afganistānā," norādīja vēstnieks.


30.03.2022 07.01

ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi brīdina Rietumus nezaudēt modrību pret Krieviju pēc Maskavas raidītajiem signāliem, ka tā varētu samazināt militāro aktivitāti Ukrainas ziemeļos ap Kijivu un Černihivu. ASV Pentagons paziņoja, ka Krievija pārpozicionē savus spēkus rajonos netālu no Kijivas, nevis tos atvelk, un Ukrainas galvaspilsēta joprojām ir apdraudēta.


30.03.2022 06.25

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

Viņa sacīja, ka pašlaik daudzi kravu sūtītāji neuzdrošinās sūtīt savus kuģus uz Melno jūru, pat ne uz Krievijas ostām, ņemot vērā Krievijas radītos draudus.

Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" datiem Krievijas iebrukums Ukrainā ir padziļinājis pārtikas krīzi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Libāna 80% kviešu saņem no Ukrainas, Ēģipte iepērk kviešus un lielu daudzumu augu eļļas, Lībija importē vairāk nekā 40% kviešu no Ukrainas, bet Jemena – vismaz 27%. Sīrijas ziemeļrietumu daļas varas iestādes nodrošina reģionu ar kviešiem un miltiem, kas iepirkti caur Turciju, bet Turcija 90% kviešu importē no Ukrainas. 


30.03.2022 06.20

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, progresam miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu vairojot cerības par kara beigām.

Abas karojošās puses norādīja uz progresu Turcijā notikušajās sarunās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja uz "pozitīviem" signāliem, bet piebilda, ka Ukraina "nemazinās mūsu aizsardzības centienus".

Krievija pēc sarunām apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību.


30.03.2022 06.19

Ukrainas vienīgā izdzīvošanas garantija pašlaik ir tās Bruņotie spēki, otrdien savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot sarunas ar Krieviju.

Viņš sacīja, ka Ukrainas puse saprot visus riskus un neredz pamata uzticēties vārdiem, kurus saka tās valsts pārstāvji, kura turpina karot, lai iznīcinātu Ukrainu.


KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt