Rietumi pārmet Krievijai Ukrainas konflikta uzkurināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

ANO Drošības padomē rietumvalstis kritizējušas Krieviju, kas joprojām liek šķēršļus Austrumukrainas konflikta atrisināšanai. Līdz šim konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet gandrīz trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

ĪSUMĀ:

  • Rietumvalstis aicina Krieviju izbeigt Donbasa kaujinieku atbalstīšanu.
  • ASV pieprasa izbeigt agresiju Austrumukrainā un Krimas okupāciju.
  • Ukraina uzsver, ka tai ir tiesības atbildēt uz pamiera pārkāpumiem.
  • Maskava apvainojusies, ka Kijeva atteikusies no “Sputņik” vakcīnas.

ASV un Eiropas valstis aicina Maskavu izbeigt prokrievisko Donbasa kaujinieku atbalstīšanu, kā arī izvest no reģiona savu militāro tehniku un personālu.

Latvijas Radio korespondents Rihards Plūme par situāciju Ukrainā
00:00 / 03:14
Lejuplādēt

ANO Drošības padomes videokonferenci ceturtdien sasauca Krievija, lai atzīmētu Minskas otrās vienošanās sesto gadadienu. Vienošanās 2015. gada februārī tika noslēgta, lai apturētu karu Donbasā. Ar kopīgu deklarāciju, nosodot nestabilitāti Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos, klajā nākušas Drošības padomes Eiropas valstis un Vācija, kas kopā ar Franciju atbalstīja Minskā panākto Krievijas un Ukrainas vienošanos.

Deklarācijā teikts: “Izmantojot spēku pret Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, Krievija nepārprotami pārkāpusi starptautisko tiesību pamatprincipus. Mēs no jauna aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties apturēt konflikta uzkurināšanu, ko tā dara, sniedzot finanšu un militāro palīdzību tās atbalstītajiem bruņotajiem formējumiem, un mēs joprojām esam dziļi satraukti par Krievijas militārās tehnikas un personāla atrašanos Ukrainā valdības nekontrolētajos apgabalos.”

Eiropas valstīm pievienojās arī ASV. Amerikāņu diplomāts Rodnijs Hanters uzsvēra, ka Krievijai nekavējoties jāizbeidz agresija Austrumukrainā un Krimas okupācija. Vņš aicināja Krieviju atvilkt savus spēkus no Ukrainas, izbeigt atbalstu saviem un citiem bruņotajiem grupējumiem un īstenot visas saistības, ko tā apņēmās Minskas vienošanos ietvaros.

Tomēr Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja noraidīja Rietumu pārmetumus un apsūdzēja Ukrainu Minskas vienošanās pasākumu neīstenošanā, ko atbalsta Francija un Vācija. Viņa izteikumus Francija raksturoja kā nepamatotus, piebilstot, ka Francija ir satraukta par incidentu skaita pieaugumu Ukrainā vairākos karstajos punktos gar konflikta līniju pēdējo mēnešu laikā.

Savukārt Vācija uzsvēra, ka Krievija piemirsusi pieminēt pati savu neizdarību Minskas vienošanās ietvaros. Bez piekļuves Ukrainas un Krievijas robežai, proti, teritorijai, kas ir ārpus Kijevas kontroles, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzraudzības misija reģionā nemaz “nevar paveikt savu darbu”, piebilda Vācijas diplomāts Kristofs Hoisgens.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien ar vairāku valstu vēstniekiem apmeklēja konflikta zonu, uzsvēris, ka Ukrainas karavīriem ir tiesības atbildēt uz pamiera pārkāpumiem. Žurnālistiem viņš sacīja:

“Mēs saprotam, kas notiek. Principā mēs saprotam, ka pamiers ir vajadzīgs tikai mums. Principā mēs saprotam, ka separātisti vēlas to izjaukt. Mēs to saprotam. Bet mūsu militāro spēku izturība liecina par to, ka mēs neļausim to izdarīt.”

Pēdējās diennakts laikā konstatēti vairāki pamiera pārkāpumi un Ukrainas spēku pozīcijas tikušas apšaudītas, kā rezultātā bojā gājuši vismaz divi ukraiņu karavīri.

Konflikta dēļ Maskavas un Kijevas attiecības joprojām ir, maigi izsakoties, ļoti saspringtas. Tās vēl vairāk pasliktinājušās pēc Krievijas centieniem Ukrainai piedāvāt savu Covid-19 vakcīnu “Sputņik V”, ko Ukraina kategoriski noraidījusi. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs intervijā izdevumam “Politico” uzsvēris, ka Maskava mēģina izmantot savu vakcīnu, lai iegūtu politisko ietekmi Ukrainas austrumos un citu Austrumeiropas valstu teritorijās.

KONTEKSTS:

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam, kad  Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti