Rietumi palīdzības sniegšanu Afganistānai saista ar talibu apņemšanos ievērot cilvēktiesības

Šonedēļ Norvēģijas galvaspilsētā Oslo noslēdzās Afganistānas talibu režīma pārstāvju un Rietumu diplomātu sarunas. To laikā Rietumi skaidri norādījuši, ka talibiem vispirms ir jārespektē cilvēktiesības un tikai pēc tam Afganistānai var tikt atsākta palīdzības sniegšana. Kopš pērnā gada augusta, kad talibi sagrāba varu Afganistānā, situācija valstī ir ievērojami pasliktinājusies, draudot ar smagu humāno krīzi. 

Rietumi palīdzības sniegšanu Afganistānai saista ar talibu apņemšanos ievērot cilvēktiesības
00:00 / 04:59
Lejuplādēt

Norvēģijas galvaspilsētā aizvadītās trīs dienu ilgās sarunas bija zīmīgas ar to, ka tā bija pirmā talibu vizīte Eiropā. Talibu delegācija, ko vadīja ārlietu ministrs Amirs Hans Mutaki, ar pārstāvjiem no ASV, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas, Eiropas Savienības un Norvēģijas tikās aiz slēgtām durvīm viesnīcā pie Oslo. Ziemeļvalsts no dažu ekspertu un afgāņu diasporas puses tika kritizēta par to, ka uzņem talibu režīma pārstāvjus. Sarunu laikā pie Norvēģijas Ārlietu ministrijas bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, lai protestētu pret sarunām ar „teroristiem”. 

Viena no protesta dalībniecēm, studente Mina Rafika sacīja: „Es neticu talibiem. Viņi sēž šeit, Norvēģijā, mediju priekšā, televīzijas kameru priekšā un melo. Viņi ir nolaupījuši, nogalinājuši un situši afgāņu aktīvistus, vīriešus un sievietes, un tagad viņi saka, ka to nav darījuši. Viņi melo, mēs neticam talibiem. Mēs neticam.”

Norvēģijas premjerministrs Jūnass Stēre gan uzsvēra, ka sarunas nenozīmē talibu režīma atzīšanu un leģitimizāciju, ko režīms cenšas panākt.

„Mēs esam darījuši iespējamu afgāņu aktīvistiem, gan no Afganistānas, gan ārpus tās, sēsties pie sarunu galda ar tiem, kam pašreiz de facto pieder vara Afganistānā. Tā nav aktīva atzīšana, tas ir tikai ietvars, kurā viņus uzrunāt, nodot vēstījumu un saukt pie atbildības,” norādīja Stēre.

Līdz šim neviena valsts vēl nav atzinusi talibu režīmu. Vēl nesen talibu pagaidu valdības premjerministrs Mohammads Hasans Ahunds aicināja musulmaņu valstis kļūt par pirmajām, kas oficiāli atzīst radikālās islāmistu kustības administrāciju. Talibi pauda viedokli, ka sarunas palīdz pārvērst kara atmosfēru mierīgā situācijā un gan sarunas kopumā, gan pati sarunu norise kā tāda esot uzskatāma par panākumu. To žurnālistiem sacīja talibu ārlietu ministrs Amirs Hans Mutaki

Viņš atzina: „Ierašanās Norvēģijā un tas, ka Norvēģija mums sniedz šo iespēju, ir pats par sevi panākums, jo mēs dalījāmies viedokļos ar pasauli. Mums bija daudz labu tikšanos. No šīm sarunām mēs esam droši, ka iegūsim atbalstu Afganistānas humanitārās krīzes risināšanai, veselības un izglītības jomai.”

Talibi vēlas ne tikai režīma atzīšanu, bet arī finansiālu palīdzību. Kopš augusta starptautiskā palīdzība, kas finansēja aptuveni 80% no Afganistānas budžeta, ir apturēta, un ASV ir iesaldējušas Afganistānas centrālajā bankā aktīvus 9,5 miljardu dolāru apmērā. Bezdarbs valstī ir strauji pieaudzis, un valsts iestāžu darbiniekiem mēnešiem ilgi nav izmaksātas algas. 

Valsti šobrīd apdraud nopietna humānā krīze. Bads pašreiz apdraud 23 miljonus afgāņu jeb 55% valsts iedzīvotāju, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati. ANO arī aplēsusi, ka Afganistānai humānās krīzes risināšanai nepieciešami 4,4 miljardi dolāru no ziedotāju valstīm. Talibu ārlietu ministrs Amirs Hans Mutaki pēc sarunām Oslo aicināja ārvalstīs esošos afgāņus atgriezties valstī.

„Mums ir vēstījums visiem afgāņiem, ka visi tie, kuri ir devušies uz Eiropu, var brīvi atgriezties Afganistānā un kalpot savai valstij. Afganistāna nedrīkst būt karu centrs. Karu, kas nedod labu citiem, bet dod labumu vienai pusei, vairs nebūs. Ekonomiskās iespējas būs visiem,” atzīmēja Mutaki.

Norvēģijas Bēgļu padomes vadītājs Jans Egelands sacījis, ka nav iespējams glābt dzīvības, ja netiks atceltas visas sankcijas, un palīdzības iesaldēšana nodara pāri tiem pašiem civiliedzīvotājiem, kuru aizsardzībai NATO valstis līdz augustam iztērēja līdzekļus vairāku simtu miljardu dolāru apmērā.

Tomēr Rietumi un starptautiskā sabiedrība sarunu laikā talibiem uzsvērusi, ka tiem vispirms ir jārespektē cilvēktiesības un tikai pēc tam Afganistānai var tikt atsākta palīdzības sniegšana. Ārvalstis pašlaik cītīgi vēro, kā talibi ievēros cilvēktiesības. Līdz šim no aktīvistiem ziņots par vairumu gadījumu, kad tās tikušas pārkāptas. Lai gan islāmisti apgalvo, ka ir mainījušies, sievietes joprojām lielā mērā ir izslēgtas no darba valsts sektorā, un lielākā daļa vidusskolu meitenēm joprojām ir slēgtas. 

Eiropas Savienības īpašais sūtnis Afganistānas jautājumos Tomass Niklasons pēc sarunām mikroblogošanas vietnē “Twitter” rakstīja, ka viņš uzsvēris nepieciešamību sākumskolām un vidusskolām būt pieejamām visā valstī kā zēniem, tā meitenēm. Un tam būtu jānotiek, sākoties mācību gadam martā. Arī Norvēģijas premjers, kurš uzsvēra, ka sarunas bijušas „nopietnas” un „patiesas”, norādīja, ka meitenēm ir jāatgriežas skolā un ka talibiem ir jānodrošina iespēja piegādāt iedzīvotājiem humāno palīdzību.

KONTEKSTS:

ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.

Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.

Starptautiskās organizācijas brīdina, ka palīdzības sūtījumu pārtraukšana var izraisīt humāno katastrofu Afganistānā, pusei iedzīvotāju draud bads.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt