Nosoda izstāšanos no «labības darījuma»
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir mudinājis Krieviju pārskatīt savu lēmumu pārtraukt dalību Ukrainas graudu koridora nodrošināšanā Melnajā jūrā. Tviterī Borels norādīja, ka šis solis apdraud galveno graudu un minerālmēslu piegādes ceļu, kas ļauj mazināt pasaules pārtikas krīzi, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Kritiskus vārdus pauda arī ASV prezidents Džo Baidens: „Tas ir patiešām cietsirdīgi. Tas palielinās badu. Nav nekāda pamata, lai viņi to darītu. Bet viņi vienmēr meklē kādu ieganstu, lai pateiktu, ka Rietumi piespieda viņus darīt to, ko viņi dara. Tās ir pilnīgas muļķības.
Nav nekāda pamata tam, ko viņi dara. ANO panāca šo vienošanos, un tā tam būtu arī jāpaliek.”
Kā zināms, Maskava pamatoja savu lēmumu ar uzbrukumu tās militārajiem kuģiem Sevastopoles ostā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka viens no kuģiem, kas cieta no dronu uzbrukuma, bija iesaistīts graudu koridora nodrošināšanā.
Tāpat Krievijas militārpersonas bez jebkādiem pierādījumiem paziņoja, ka aiz dronu uzbrukuma stāv Lielbritānijas armija, kas konsultē Ukrainas spēkus. Briti esot vainojami arī septembrī notikušajos sprādzienos gāzesvadā “Nord Stream”, piebilda Krievijas Aizsardzības ministrija.
Londona ir nosaukusi to par pilnīgiem izdomājumiem.
Arī Ukraina nav apstiprinājusi savu saistību ar sestdien notikušajiem triecieniem un apsūdz Krieviju, ka tā jau iepriekš plānoja izstāties no iniciatīvas, bet sprādzieni Sevastopolē ir tikai viltus iegansts. “Krievija nākusi klajā ar diezgan paredzamu paziņojumu. Paziņojumu, ka beidzot atceļ graudu eksporta iniciatīvu. Bet patiesībā tas nav viņu šodienas lēmums. Krievija sāka apzināti saasināt pārtikas krīzi jau septembrī, kad bloķēja kuģu kustību ar mūsu pārtiku.
No septembra līdz šodienai graudu eksporta koridorā iestrēguši jau 176 kuģi, kas nevar doties savā maršrutā.
Daži graudu vedēji gaida vairāk nekā trīs nedēļas. Tā ir absolūti apzināta Krievijas blokāde. Tas ir absolūti caurskatāms Krievijas nodoms atgriezt Āfrikai un Āzijai liela mēroga bada draudus. Burtiski tagad jūrā atrodas vairāk nekā 2 miljoni tonnu pārtikas. Tas nozīmē, ka piekļuve pārtikai faktiski ir pasliktinājusies vairāk nekā 7 miljoniem patērētāju,” norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ziņu aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka
Turcija sākusi sarunas ar Krieviju par graudu eksporta iniciatīvu, bet pagaidām kravas ar graudiem no Ukrainas izbraukt nevarot.
“Vagner”, iespējams, pazemina standartus
Svētdien Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publicēja arī jaunu informāciju par Krievijas algotņu kompāniju „Vagner”, kas pieder par Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavāru dēvētajam Jevgeņijam Prigožinam. „Vagner” rindās tagad sāk uzņemt arī ieslodzītos ar nopietnām veselības problēmām, tostarp HIV un hepatīta C slimniekus.
Jau iepriekš internetā bija redzams video ieraksts, kur Prigožinam līdzīgs vīrietis kādā cietuma pagalmā vervēja ieslodzītos karam Ukrainā savas kompānijas rindās. Pēc kara viņiem tika solīta atlikušā ieslodzījuma termiņa dzēšana.
Tomēr iepriekš „Vagner” rindās pārsvarā ir dienējuši profesionāli sagatavoti vīrieši, lielākoties bijušie Krievijas karavīri. Prigožina lēmums pazemināt standartus, pēc Lielbritānijas izlūku domām, liecina, ka viņš dodot priekšroku kaujinieku skaitam, nevis kvalitātei. Šie cilvēki varētu tikt iesaistīti aizsardzības pozīciju veidošanā Ukrainas austrumos.
Jāpiebilst, ka Prigožins ir arī vērsies Krievijas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu bloķēt „YouTube” darbību Krievijā. Savu lūgumu viņš pamatoja ar to, ka šī vietne esot pilna ar video, kas ir nepatiesi un diskreditējot Krievijas armiju.
KONTEKSTS:
Krievijas un Ukrainas "labības darījums" tika ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgts 22.jūlijā. Pirmais kuģis vienošanās ietvaros pameta Odesas ostu 1.augustā. Ukraina ir viens no pasaulē lielākajiem labības eksportētājiem. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Melnās jūras ostās sakrājušies miljoniem tonnu pārtikas.
ANO brīdinājusi par bada risku galvenokārt trūcīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs.
