Rietumi nesteidz atzīt Krieviju par terorisma atbalstītāju

Veicot uzbrukumus pa civilajiem mērķiem Ukrainas pilsētās, Krievija atklāj Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas vājās vietas. Tā uzskata eksperti pēc pirmdien notikušā uzbrukuma tirdzniecības centram Kremenčukas pilsētā.

Ukrainas varasiestādes uzsver, ka pastrādātā uzbrukuma vaininieki jau tiek noskaidroti. Bet tikmēr rietumvalstis pagaidām ļoti piesardzīgi vērtē Ukrainas aicinājumus pasludināt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Rietumi nesteidz atzīt Krieviju par terorisma atbalstītāju
00:00 / 03:50
Lejuplādēt

Uzbrukums civilam objektam

Pēc vakar notikušajiem triecieniem pa tirdzniecības centru Kremenčukas pilsētā joprojām turpinās gruvešu novākšana un upuru mirstīgo atlieku meklēšana. Jaunākā informācija liecina, ka bojā gājušo cilvēku skaits ir sasniedzis 18. Kopumā par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīta 21 persona, bet plašā ugunsgrēka dēļ bojāgājušos pašlaik ir ļoti grūti vai pat neiespējami atpazīt.

Apmekējot notikuma vietu, Ukrainas iekšietu ministrs Deniss Monastirskis paskaidroja, ka uzbrukumā ir izmantota jaudīgā raķete "X-22", vienlaikus piebilstot, ka tirdzniecības centrs ir bijis pilnībā civils mērķis.

Krievijas puse gan apgalvo, ka trāpīts ir blakus esošiem militāriem objektiem un uguns ir pārmetusies uz nestrādājošu tirdzniecības centru.

Krievijas Aizsardzības ministrija arvien turpina noliegt uzbrukumus civilajai infrastruktūrai. Tās pārstāvji apgalvo, ka uzbrukums noticis noliktavai, kurā glabājās rietumvalstu sūtītā munīcija un ieroči, bet to detonācija izraisījusi sprādzienu tuvējā tirdzniecības centrā, ko Krievijas amatpersonas nosaukušas par "nefunkcionējošu". Ukraina šādus apgalvojumus noraida, kā arī uzsver, ka tuvējā apkaimē neatrodas ieroču noliktavas.

Pēc Monastirska vārdiem, drošības spēki jau ir uz pēdām šī nozieguma pastrādātājiem.

"Ukrainas Drošības dienesta un policijas analītiķi jau ir noskaidrojuši, kurš Krievijas aviācijas pulks pastrādāja šos noziegumus. Jau ir noskaidroti piloti, kuri no lidmašīnām TU-22 veica šos traģiskos šāvienus.

Es jums šodien vēlreiz parādīšu visu šī tirdzniecības centra ēku un pierādīšu, ka tas bija absolūti civils objekts.

Šeit nekad nav bijušas izvietotas ne bruņoto spēku, ne citas militārās vienības. Šeit nav bunkuru vai ieroču noliktavu. Šeit nav nekā tāda, kas kaut mazākajā veidā varētu apdraudēt kādu militārpersonu."

Ukrainai grūti nosargāt visu gaisa telpu

Ukraiņu mediji gan ziņo, ka sava daļa vainas par bojā gājušajiem būtu jāuzņemas arī pašiem tirdzniecības centra īpašniekiem, jo jau vairākas dienas bija spēkā rīkojums veikalu neslēgt gaisa uzlidojuma trauksmes laikā.

Arī otrdien pēcpusdienā tika saņemtas ziņas par jauniem triecieniem arī citos reģionos un, kā norāda pilsoniskās sabiedrības problēmu pētījumu centra direktors Vitālijs Kuļiks, šī jaunā Krievijas piekoptā stratēģja ir izkristalizējusi arī Ukrainas spēku vājās vietas.

"Rodas iespaids, ka Krievijas militārā vadība ir devusi pavēli izdarīt triecienus pa civilo infrastruktūru un dzīvojamām ēkām visā Ukrainā. Jo tas taču notiek ne tikai Kremenčukā, bet arī citās pilsētās. Harkivā tas jau notiek sistemātiski.

Kijivas un citu pilsētu piemērs apstiprina, ka trāpīts tiek objektiem, kas neatrodas pat tuvu militārajiem objektiem.

Un šeit ir izkristalizējusies problēma, ka mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmai ir grūtības nosegt gaisa telpu virs šīm pilsētām. Ja Kijivā tas vēl vairāk vai mazāk izdevās, tad virs mazākajām pilsētām tik spēcīgas aizsardzības nav."

Krievija mēģina draudēt NATO

Tikmēr joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā reaģēt uz Ukrainas aicinājumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Šādu aicinājumu izteicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir atteicies atzīt Krieviju par terorisma sponsoru, norādot, ka tam, lai pret Krieviju ieviestu kādas jaunas sankcijas, nav nepieciešama kaut kāda īpaša kvalifikācija.

Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir izteicies, ka, viņaprāt, diez vai lieta nonāks līdz plašākam karam ar Krieviju, jo pašlaik tiek pielikts maksimāli daudz pūļu, lai konflikts neizietu ārpus Ukrainas robežām.

Bet kamēr Rietumos vēl šaubās par to, vai Krievija būtu atzīstama par terorisma atbalstītāju, Krievija faktiski atklāti izteikusi draudus NATO.

Krievijas valsts aģentūra "Roskosmos" ir publicējusi satelītu fotoattēlus, kuros esot redzami "ukraiņu nacionālistiem labvēlīgu NATO lēmumu pieņemšanas centri" gan Madridē, kur sākas NATO samits, gan Parīzē, gan Berlīnē, gan Londonā, Vašingtonā un Briselē.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt