Panorāma

Anglijas "brīvības diena"

Panorāma

30. sirds transplantācija: orgānu atved no Ventspils

Rietumeiropā sakopj postošo plūdu sekas

Rietumeiropa atgūstas no postošo plūdu sekām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vācijā un citās postošo plūdu skartajās Rietumeiropas valstīs pirmdien turpinās darbi, lai novērstu postošās stihijas sekas. Vācijā bojāgājušo skaits pieaudzis vismaz līdz 165 cilvēkiem, glābšanas dienestiem turpinot meklēt bez vēsts pazudušos. Vēl vairāku desmitu cilvēku dzīvību  plūdi prasījuši arī citās valstīs.

Vācijas valdība paudusi apņemšanos uzlabot katastrofu brīdināšanas sistēmas. Daudzi no bojāgājušajiem noslīkuši pagrabos, bet citus plūdu ūdeņi vienkārši aizskalojuši.

Plūdi vissmagāk skāra Reinzemes–Pfalcas, Ziemeļreinas–Vestfālenes un Bavārijas teritoriju. Vācijas valdība plāno novirzīt vairāk nekā 300 miljonus eiro palīdzībai cietušajiem.

Kopumā atjaunošanas izmaksas būs mērāmas miljardos eiro, pirmdien apmeklējot plūdu skartos reģionus Vācijas rietumos, atzina Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers. Konkrētu summu viņš neminēja. Eksperti vienīgi aprēķinājuši, ka autoceļu un dzelzceļu tīkla atjaunošanai būs nepieciešami vismaz divi miljardi eiro.

“Šī ir neiedomājama traģēdija. Savā garajā politiskajā karjerā, kad Bavārijā bijis daudz nelaimju ar ūdeni un sniegu, es nekad neko tādu neesmu pieredzējis. Šī ir ārkārtas situācija, kuru mēs varam pārvarēt tikai ar nacionāla mēroga pūliņiem,” sacīja Zēhofers.

Glābšanas dienestu darbinieki cenšas atjaunot elektrības, gāzes un telefonsakaru līnijas.

Saskaloto gružu, atkritumu un dubļu tīrīšanas darbos iesaistījušies gan vietēji iedzīvotāji, gan brīvprātīgie, gan militārpersonas. Lietusgāzes izraisīja arī zemes nogruvumus.

“Nogruvuma dubļi ir līdz augšpusē esošajai garāžai. Kamēr tiksim līdz mājas aizmugurei, būsim pārvietojuši tūkstošiem kubikmetru zemes,” stāsta Bavārijas iedzīvotājs Deniss Rosbahs.

Vācijas ledusrenes sporta veidu federācijas pārstāvji informēja, ka Kēnigszē trasei nodarīti postījumi par vairākiem desmitiem miljonu eiro, un sacensības tajā nevarēs notikt vismaz gadu. Plūdi nopostījuši arī daudzas vēsturiskas ēkas, viduslaikos būvētus tiltus un kapsētas. 

Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi smagi skāra arī Beļģiju, kur visvairāk cietušas Ljēžas un Namīras provinces. Beļģijā plūdos gājis bojā vismaz 31 cilvēks. Skarto pilsētu ielas izskatās neatpazīstamas, arī šeit valda postaža, atkritumu un sanesumu kaudzes. Vietējiem iedzīvotājiem trūkst iekārtu plūdu seku novēršanai, piemēram, grūti atrast sūkņus, lai no pagrabiem izsūknētu ūdeni.

“Meklēju trīs dienas, neko neatradu! Visbeidzot atradu paziņu, kuram ir ģenerators un sūknis. Tiklīdz māja būs nedaudz satīrīta, tad izņemšu sūkni, lai parūpētos par pagrabu,” stāsta Ljēžas provinces iedzīvotājs Bruno Smolareks.

Spēcīgas lietusgāzes pēdējo dienu laikā piemeklējušas arī Beļģiju, Šveici, Luksemburgu, Nīderlandi un Austriju, nedēļas nogalē tās bija vērojamas arī Polijas dienvidos Krakovas pilsētas apkaimē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti