Galvenie pūliņi, kas jāvelta starptautiskajai sabiedrībai – neeskalēt šo situāciju un atgriezties pie sarunu galda,” sacīja Riekstiņš. Līdzīgi kā bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers intervijā Latvijas Radio, arī Riekstiņš akcentēja, ka Latvijai nav nekādu tiešu, militāru draudu, tomēr jāizvērtē, cik Latvija ir darījusi, lai stiprinātu savu drošību. Neviena no NATO dalībvalstīm nav apdraudēta.
Riekstiņš pauda pārliecību, ka konfliktu vēl ir iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā. Viņš arī uzsvēra, ka NATO nav pienākums iesaistīties konfliktā militārā ceļā. „Ukraina ir piedalījusies gandrīz visās NATO operācijās. Tajā pašā laikā Ukraina nav NATO dalībvalsts un nav saņēmusi NATO drošības garantijas,” teica vēstnieks.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
