ASV prezidenta vizīte Baltijas reģionā vienmēr bijusi solidaritātes apliecinājums, skaidri pasakot, ka Baltijas valstis ir cieši ASV sadarbības partneri, bet prezidenta Baraka Obamas trešdien gaidāmajai vizītei Igaunijā papildus saturisko elementu pienes tas, ka pēc dažām dienām Velsā notiks NATO samits, un, iespējams, pirms samita Obama vēlas uzklausīt tieši Baltijas valstu viedokli – ko tās vēlas sagaidīt no samita, pieļāva Riekstiņš.
Jau pašlaik NATO mītnēs Briselē notiek intensīvas konsultācijas par NATO bāzēm Baltijā, jo notikumi Ukrainā un Krievijas agresija, lai gan nerada tiešus militāros draudus NATO dalībvalstīm, paaugstināja nedrošības līmeni kontinentā, un NATO ir jāanalizē dažādi, arī mazticami scenāriji un jāsagatavo iespējami rīcības varianti, ja situācija attīstīsies nelabvēlīgi.
Riekstiņš atgādināja, ka NATO jau pastiprināja gaisa un jūras patruļas, NATO valstu sauszemes spēku pārstāvji piedalās mācībās Latvijā. Bet pašlaik aliansei jāraugās, ko NATO varētu darīt nākotnē, lai uzlabotu alianses gatavību un spēju reaģēt uz krīzes situācijām.
Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstu rūpes nav ekskluzīvas, par situāciju Ukrainā noraizējās arī citas valstis. Krievijas rīcība skar visu NATO dalībvalstu intereses, arī to, kas atrodas ģeogrāfiski tālāk, jo tas ir pirmais gadījums kopš aukstā kara beigām, kad valstu robežas Eiropā pārskatītas ar militārā spēka vai šī spēka draudu palīdzību.
Velsā viens no jautājumiem būs palīdzība Ukrainai, tā nebūs militāra, bet atbalsts miera plānam, un dažas valstis arī varētu praktiskā veidā izvērst palīdzību Ukrainai.
