Sadaļas Sadaļas

Rezultāti pēc 98% balsu saskaitīšanas: Vēlēšanās Katalonijā uzvar neatkarību atbalstošās partijas

Spānijas ziemeļaustrumu reģionā Katalonijā svētdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās ir uzvarējušas reģiona neatkarību atbalstošās partijas, iegūstot absolūtu vairākumu Katalonijas parlamentā, liecina oficiālie rezultāti pēc 98% balsu saskaitīšanas.

Katalonijas prezidents Arturs Mass paziņoja par uzvaru atbalstītāju pūlim, kas līksmi vicināja Katalonijas karogus. "Mēs esam uzvarējuši," sauca Mass pēc tam, kad publicēti gandrīz pilnīgi vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka viņa vadītā separātistu partiju alianse un vēl viena neatkarību atbalstoša partija kopā ieguvušas 72 no 135 reģiona parlamenta deputātu mandātiem, tātad absolūtu vairākumu.

"Mums ir demokrātisks mandāts ... Tas dod mums milzu leģitimitāti īstenot mūsu plānu panākt reģiona neatkarību," Mass paziņoja brīvdabas mītiņā Katalonijas galvaspilsētā Barselonā.

Tikmēr Spānijā valdošā Tautas partija paziņoja, ka, par spīti šim rezultātam, turpinās cīņu pret Katalonijas neatkarības centieniem. "Valdība turpinās garantēt Spānijas vienotību,” reportieriem Madridē sacīja Tautas partijas preses sekretārs Pablo Kasado.

Oficiālie rezultāti pēc 98% balsu saskaitīšanas liecina, ka Masa vadītā Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju alianse “Kopā par jā” ("Junts pel si") ieguvusi 62 deputātu mandātus reģiona parlamentā, bet radikāli kreisā Katalonijas neatkarību atbalstošā partija “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) ieguvusi 10 mandātus. Tām kopā ir 72 mandāti, tātad četri mandāti vairāk par absolūto vairākumu nodrošinošiem 68 mandātiem.

Alianse "Kopā par jā" apvieno nacionālistiskās partijas "Republikāniskie kreisie" ("Esquerra Republicana", ERC) un "Katalonijas demokrātiskā apvienība" ("Convergencia Democratica de Catalunya", CDC), kā arī apvienību “Katalonijas  demokrāti” (DC) un “Kreiso kustību” (MES), kas reģionā ir organizējušas plašas demonstrācijas par neatkarību. CDC, kuras biedrs ir Mass, ir valdošā partija Katalonijā.

Vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 77% balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju. Saskaņā ar daļējiem vēlēšanu rezultātiem “Kopā par jā” ieguvusi 39,66% balsu, bet CUP – 8,21%, tātad kopā nepilnus 48% balsu.

Iepriekš Tautas partijas preses sekretārs Kasado sacīja, ka Mass cietis ”neveiksmi”, nepanākot balsu vairākumu neatkarības atbalstītājiem. “Šīm vēlēšanām reizi par visām reizēm vajadzētu izbeigt debates par neatkarību,” sacīja Kasado.

“Kopā par jā” ir solījusi līdz 2017.gadam pasludināt Katalonijas neatkarību, ja tā nodrošinātu vairākumu reģiona parlamentā, pat ja netiktu iegūts balsu vairākums. Katalonijas prezidents Arturs Mass ir izteicies, ka gadījumā, ja reģiona parlamentā vairākumu iegūs neatkarību atbalstošās partijas, to mērķis būs Katalonijas atdalīšanās no Spānijas 18 mēnešu laikā.

Masa vadītajai aliansei ir gaidāmas smagas sarunas, lai panāktu vienošanos ar CUP, kura nevēlas, ka viņš vada Katalonijas separātistu kustību. "Mums priekšā ir grūts darbs. Mēs neatslābsim. Mēs esam uzvarējuši, kad gandrīz viss bija pret mums,” sacīja Mass.

Spānijas labēji centriskais laikraksts “El Mundo” ir nosaucis šīs vēlēšanas par “svarīgākajām vēlēšanām demokrātiskajā laikmetā” kopš Spānijas diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā.

Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas jūlijā nolika malā savas domstarpības un vienojās izveidot aliansi “Kopā par jā”, kas piedalījās reģionālajās vēlēšanās ar kopīgu sarakstu.

Katalonijas separātisti jūlijā paziņoja, ka ir gatavi pasludināt vienpusēju neatkarību, ja Spānijas centrālā valdība bloķēs atdalīšanās procesu, kuru viņi cer sākt, ja gūs uzvaru reģionālajās vēlēšanās.

Mass pērn 27.septembrī parakstīja dekrētu, kas paredzēja 9.novembrī rīkot referendumu par Katalonijas neatkarību, bet Konstitucionālā tiesa oktobrī apturēja šī referenduma rīkošanu, tāpēc 9.novembrī notika tikai simbolisks neatkarības balsojums.

Šajā balsojumā vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, tomēr balsojumā piedalījās tikai nedaudz vairāk par 40% Katalonijas vēlētāju.

Spānijas Konstitucionālā tiesa ir nolēmusi, ka referenduma rīkošana Katalonijā par reģiona atdalīšanos no Spānijas būtu nelikumīga.

Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku jeb 16% Spānijas iedzīvotāju, ilgi ir bijusi ekonomikas dzinējspēks valstī, kur gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir bez darba. Lepni par savu atšķirīgo valodu un kultūru, katalāņi nevēlas pārdalīt savus nodokļus par labu citiem Spānijas reģioniem un uzskata, ka reģionam būs labāk, ja tas būs neatkarīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt