Republikāņu panākumi ASV liecina par sabiedrības neuzticēšanos pašreizējai valdībai

Amerikas Savienotajās Valstīs noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas, kurās lieliskus panākumus uzrādījusi līdz šim opozīcijā esošā Republikāņu partija. Tā tagad ieguvusi kontroli pār abām ASV kongresa palātām. Paši republikāņi atzīst, ka šis ir neuzticības balsojums pašreizējā prezidenta Baraka Obamas valdībai.

Jau pirms otrdien notikušajām vidustermiņa vēlēšanām tika prognozēts, ka uzvaru tajās gūs Republikāņu partija, jo parasti neveiksmi cieš tā partija, kuru pārstāvošais prezidents vada valsti.

Taču republikāņu panākumi ir izrādījušies pat lielāki nekā prognozēts un republikāņiem ir izdevies iegūt vēl aptuveni 18 pārstāvju palātas deputātu vietas. Tagad republikāņu pārsvars Kongresa pārstāvju palātā ir palielināts līdz līmenim, kāds pēdējo reizi redzēts vēl pirms Otrā pasaules kara.

Taču vislielākā intriga bija saistīta ar vēlēšanām Senātā, kuru līdz šim kontrolēja Demokrātu partija. Pašlaik apkopotā informācija liecina, ka tagad vismaz 52 no 100 senatoru vietām ir ieguvuši republikāņi un, visticamāk, iegūs vēl dažas. Uzvaru Kentuki štata vēlēšanās guvis arī republikāņu senators Mičs Makkonels, kurš tagad kļūs par republikāņu vairākuma līderi Senātā. Savā uzrunā pēc uzvaras viņš norādījis, ka šīs vēlēšanas ir pierādījušas sabiedrības neuzticēšanos pašreizējai valdībai.

„Šīs vēlēšanas nebija par mani vai manu oponentu. Šīs bija vēlēšanas par valdību, kurai iedzīvotāji vairs neuzticas par tās nespēju īstenot savus pamatpienākumus - garantēt viņu drošību, aizsargāt robežu, nodrošināt cienīgu un kvalitatīvu aprūpi mūsu veterāniem. Šī valdība ir bijusi pārāk aizņemta, koncentrējoties uz lietām, kurām nevajadzētu pievērst uzmanību vispār. Šī valdība ir bijusi aizņemta, cenšoties uzspiest savu viedokli cilvēkiem, kuri šo viedokli neatbalsta. Pārāk daudzi Vašingtonā ir aizmirsuši, ka viņu uzdevums ir kalpot,” sacīja Makkonels.

Mičs Makkonels arī norādījis, ka tāgad ir aizsākusies daudz nopietnāka kampaņa par iepriekšējo - cīņa par uzvaru 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Vienlaicīgi republikāņu Senāta līderis atzinis, ka divpartiju sistēma nenozīmē mūžīgu atrašanos konfliktā, paužot gatavību sadarboties ar prezidentu valstiski svarīgos jautājumos.

„Lai gan šī nakts nav nesusi rezultātu, uz kuru cerējām, cīņa kopā ar jums bija tā vērta. Mēs turpināsim cīnīties par Kentuki iedzīvotāju interesēm katru dienu. Es ceru, ka Kongress sadzirdēs vēstījumu, ka mums jāceļ minimālā alga, jāmazina algu atšķirība starp dzimumiem un jāatjauno darbavietas mūsu štatā,” pēc zaudējuma sacīja demokrātu kandidāte Alisona Lundergana Graimsa.

Pilnīgi pretējs viedoklis valdīja republikāņu nometnē. „Šovakar mēs esam pamatīgi sapurinājuši Senātu. Jūs esat sapurinājuši Senātu. Jūsu vēstījumu sadzirdēja no Nevadas līdz Pensilvānijas avēnijai Vašingtonā. Mēs, Kolorādo republikāņi, bijām pieraduši teikt – gaidiet nākamās vēlēšanas. Šoreiz mums ir jaunumi – šīs nākamās vēlēšanas beidzot ir pienākušas!” sajūsmu neslēpa republikāņu kandidāts no Kolorādo Korijs Gārdners.

Sakāve vēlēšanās apgrūtinās īstenot iepriekšējos divos Baraka Obamas prezidentūras gados iecerētās prezidenta administrācijas reformas. Apdraudēti tādi plāni kā minimālās algas palielināšana, vides aizsardzības regulējošo mehānismu stiprināšana un veselības aprūpes sistēmas reforma, kas ilgu lakiku ir bijis viens no centrālajiem jautājumiem ASV iekšpolitikā.

ASV prezidents Baraks Obama jau atzinis, ka, lai arī pats šajās vēlēšanās, protams, nekandidē, viņa politika ir bijusi uzmanības centrā. Tāpat demokrātiem nākas atzīt, ka turpmākajos divos gados jebkādas ierosinātās reformas īstenot būs daudz grūtāk vai pat neiespējami. Obama jau uzaicinājis abu partiju Kongresa līderus uz tikšanos Baltajā namā.

Vidustermiņa vēlēšanu laikā amerikāņiem bija iespēja balsot arī par vairākiem vietēja mēroga likumprojektiem. Tā, piemēram, Oregonas un galvaspilsētas Vašingtonas apgabala vēlētāji ir nobalsojuši par marihuānas legalizāciju, savukārt Florida ir noraidījusi marihuānas izmantošanu medicīniskiem mērķiem. Četros štatos nobalsots par minimālās algas paaugstināšanu. No Ņujorkas pārstāvju palātā ir pārvēlēts Maikls Grimms, pret kuru uzsākta federālā izmeklēšana par apsūdzībām krāpšanā. Jūtas štatā par pirmo afroamerikāņu sievieti, kas ievēlēta pārstāvju palātā no Republikāņu partijas, kļuvusi Mia Lova, Savukārt Dienvidkarolīnā par pirmo melnādaino senatoru kopš pilsoņu kara 19.gadsimta beigās kļuvis Tims Skots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti