Dienas notikumu apskats

ES Tiesa apstiprina musulmaņu galvassegu aizliegumu darbavietās

Dienas notikumu apskats

IeM: Pabalstu saņemšanā bēgļus nevajadzētu salīdzināt ar mazturīgajiem

Vēlētāji Hāgas pievārtē aktīvi, daudzi izvēli izdara pēdējā brīdī

REPORTĀŽA: Vēlētāji Nīderlandē aktīvi, bet daudzi izvēli izdara pēdējā brīdī

Nīderlandes parlamenta vēlēšanām trešdien ar satraukumu seko līdzi arī daudzu citu valstu žurnālisti. Hāgas pievārtē, Vorburgas mazpilsētā vēlētāji ir aktīvi, daudzi gan savu izvēli izdarījuši pēdējā brīdī.

Lielākais nezināmais ir, cik nopietnu atbalstu saņems radikālā populista Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija. Pēc negaidītā “Brexit” referenduma iznākuma Lielbritānijā un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās tas varētu kļūt par vēl vienu nestabilitātes faktoru.

Vilderss vēlas slēgt mošejas, aizliegt Korānu un panākt Nīderlandes izstāšanos no Eiropas Savienības.

 Aptaujas liecina, ka šī politiķa atbalstītāju skaits pēdējās dienās ir sarucis. Pašreiz pirmajā vietā ir premjera Marka Rutes vadītā liberāldemokrātiskā partija VVD. Tomēr liels neizlēmušo vēlētāju skaits varētu ietekmēt balsojuma iznākumu.

Vorburgas mazpilsētā Hāgas pievārtē pie viena no vēlēšanu iecirkņiem ļoti siltā un saulainā pavasara dienā vēlētāji aktīvi ierodas balsot. Daži atnāk kājām, citi atbrauc ar divriteni, kas Nīderlandē ir viens no izplatītākajiem pārvietošanās līdzekļiem.

Vairums uzrunāto atzīst, ka viņiem nav bijis viegli izdarīt savu izvēli. Tomēr viņi par balsojumu izlēmuši vēl mājās, un tādēļ tikai retais aizkavējas iecirknī ilgāk par dažām minūtēm.

“Es diezgan ilgi nepiedalījos vēlēšanās, vismaz gadus 15. Un iepriekš es vienmēr balsoju par kreisajiem, par Rutes partiju VVD. Bet tas, kas notiek pēdējos 20 gados, šoreiz ir licis man nobalsot par Brīvības partiju. Man žēl to teikt, bet tas bija jāizdara,” atzīst kāda vēlētāja.

“Es pati neesmu no Holandes. Es uzaugu Āfrikā, manas saknes ir tur. Un, kad es pārcēlos dzīvot šeit, man bija jāiemācās gan valoda, gan kultūra, gan jāadaptējas. Un, kad es dzīvoju Āfrikā, man arī tur bija jāpielāgojas. Tāpēc es vienmēr saku: ir jāadaptējas,” viņa uzsver.

Cita vēlētāja gan Vildersu neatbalsta.  “Ja jūs gribat, lai es jums nosaucu vienu partiju, par kuru es noteikti neesmu balsojusi, tā ir Brīvības partija. Un manas lielākās bažas ir par to, ka viņi varētu nokļūt mūsu valdībā. To es nevēlos,” viņa saka.

Šī vēlētāja, tāpat kā vairāki citi Latvijas Radio uzrunātie, negribēja atklāt, par ko viņa ir atdevusi savu balsi. Viņai izšķirošais mirklis bija diplomātiskais skandāls ar Turciju. Tas aizsākās aizvadītajā nedēļas nogalē, kad Nīderlandes varas iestādes neļāva diviem Turcijas ministriem uzrunāt Roterdamā vietējos turkus aģitācijas sanāksmē pirms referenduma par Turcijas prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

 “Es gribēju balsot, kā liek mana sirds, bet es to neizdarīju. Tādēļ es izdarīju savu izvēli šorīt. Jā, diezgan vēlu, bet es gribēju sagaidīt vakardienas debates. Un tad es izdarīju stratēģisku izvēli,” atklāja cits vēlētājs.  

“Man bija diezgan skaidrs, par ko es vēlos balsot. Tā bija stratēģiska izvēle par to, kādā politiskajā klimatā es vēlos dzīvot. Un es domāju, ka esmu izdarījis pareizu izvēli,” viņš skaidroja.

Politiski aktīvs ir arī kādas vietējās kafejnīcas bārmenis. Pieņemot pasūtījumu, viņš katram apmeklētājam prasa, vai jau ir nobalsots, un mēģina pierunāt doties uz iecirkni, ja tas vēl nav izdarīts.

“Pie manis atnāk vismaz 300 klienti dienā. Un, ja es varu pierunāt 300 cilvēkus doties balsot, tad es būšu savu panācis. Tas, kas pašreiz notiek pasaulē, ir pilnīgs neprāts. Un situācija Holandē kļūs aizvien neprātīgāka. Bet es nevēlos to pieļaut. Tā kā es cenšos dot savu ieguldījumu. Man ir publisks amats, līdz ar to ir vērts vismaz pamēģināt,” viņš skaidro.

 Aptaujas liecina, ka visvairāk Vildersa atbalstītāju ir tieši Nīderlandes dienvidu provincē Limburgā. Savulaik Limburga bija viens no bagātākajiem Nīderlandes reģioniem, bet sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados tur tika slēgta ogļrūpniecība. Venlo  - nelielā Limburgas pilsētiņā, kas ir arī Gērta Vildersa dzimtā pilsēta, ne visi pilsētnieki ir sajūsmā par savu slaveno tautieti.

Vildersa dzimtajā pilsētā ne visi sajūsmā par viņu

“Viņš tikai saka lietas, ko cilvēki grib dzirdēt, bet neko nedara,” saka vēlētājs Limburgas provincē Emīls.

“Ja Vilderss tiek pie varas, tad Holande kļūs līdzīga Amerikai ar Trampu,” saka vēlētāja Limburgas provincē Iresa, atzīstot, ka viņasprāt, tas ir slikti.  


“Es domāju, ka dauzi cilvēki, kas nezina ko izvēlēties, izvēlēsies Gērtu Vildersu,” saka vēlētāja Monika.   

“Mums ir brīvība, ka arī šādi cilvēki, var izteikties, bet viņi nekad nevaldīs pār Eiropu,” uzskata vēlētājs Freds.  

Tomēr iepriekšējo vēlēšanu rezultāti ļāvuši vienpersoniskajai Vildersa partijai un viņa vēlētājiem tikt pie 24 deputāta mandātiem 2010.gadā, bet iepriekšējās vēlēšanās –  pie 15 mandātiem. Tagad tiek prognozēti 20-24 mandāti. Ekspertiem gan dalās domas – vai Donalda Trampa uzvara ASV palīdzēs vai gluži pretēji traucēs Vilderam.

“Es nekad neesmu sevi salīdzinājis ar Donaldu Trampu, kā jūs žurnālisti to darāt. Es esmu pats par sevi. Es esmu Gērts Vilderss no Nīderlandes, un biju politiski aktīvs ilgi, pirms Tramps nokļuva amatā. Es nesalīdzinu sevi ar viņu. Bet tas, ko jūs redzat daudzās Eiropas valstīs – patriotiskās partijas, kā es viņas saucu, gūst lielāku vai mazāku uzrāvienu. Lai kādi arī nebūtu vēlēšanu rezultāti šodien – šo dziņu vairs atpakaļ pudelē nevarēs dabūt,” saka pats Vilderss.  

Vērojot ASV vēlēšanas un baidoties no Krievijas hakeru iejaukšanās arī Nīderlandes vēlēšanās, te viss notiek tikai ar papīra biļeteniem. Datori nolikti malā, un noskaņa Nīderlandē ir sakāpināta. Tāpat kā citviet Eiropā, kas ar bažām gaida – vai galēji labējo uzvaras gājiens būs vai tomēr nebūs sācies.

“Šīs trešās vēlēšanas pēc “Brexit”, pēc ASV vēlēšanām. Tagad tuvojas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Šī ir iespēja tādai lielai demokrātijai kā Nīderlande apturēt nepareizā populisma domino efektu. Ir protams risks pamosties ceturtdien no rīta un ieraudzīt, ka Gērts Vilderss vada vislielāko partiju,” atzīst premjers Rute. 

Aptaujas līdz šim uzrādīja lielu neizlēmušo vēlētāju skaitu, un kopumā tiek gaidīts, ka pie vēlēšanu urnām dosies līdz pat 75% no balsstiesīgo vēlētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt