Otrdien Rīgā no Kijevas ieradās papildreiss. Lidsabiedrība "airBaltic" skaidroja, ka to bija nepieciešams nodrošināt pasažieru lielā pieprasījuma dēļ. Latvijas Radio lidsabiedrībā noskaidroja, ka otrdien ar reisu no Kijevas uz Rīgu ieradās 66 pasažieri. Trešdien "airBaltic" no Kijevas uz Rīgu veiks divus reisus, un plānots, ka Rīgā ieradīsies vēl 160 pasažieri. 

Lidostā sastaptā ukraiņu ģimene ar diviem maziem bērniem stāstīja, ka uz Rīgu atlidoja tranzītā, lai jau trešdien dotos tālāk uz Barselonu, kur baudīs atvaļinājumu. Latvijas Radio viņiem jautāja, kāda ir situācija Kijevā?

Uz to ģimene atbildēja: “Ļoti nervoza, bet mēs ceram, ka viss būs labi. Domājam, ka tās ir tikai runas un nekas nenotiks. Mēs tā ceram. Izlēmām, ka ir labs laiks braukt atvaļinājumā, jo mums ir bērni. Ja mums nebūtu bērnu, tad paliktu Kijevā. Mēs uztraucamies par viņiem.”

Ukrainas iedzīvotāja Svetlana Latvijā ieradusies praktisku apsvērumu dēļ – nokārtot dokumentus. Viņa neslēpj, ka bailes par karu Ukrainā valda, sakot: “Kijevā viss ir labi. Man Latvijā jāpagarina uzturēšanās atļauja. Termiņš beidzās. Visi baidās no kara.”

Savukārt ukrainiete Natālija ar meitu jau trīs gadus dzīvo Francijā. Uz Ukrainu viņas bija aizbraukušas ciemos pie radiniekiem. Rīga izvēlēta vien kā tranzīta valsts. Viņa pastāstīja, – izskatās, ka Ukrainā viss mierīgi, cilvēki satraukumā neskraida pa ielām, bet tas ir tikai ārējs miers.

“Daudziem cilvēkiem ir panika. Viss izskatās mierīgi, bet es zinu cilvēkus, kuri jau ir pametuši pilsētu un kuri atzīst, ka nezina, ko darīs, ja kaut kas notiks. Visi cer, ka nekas nenotiks.

Es domāju, ka daudzi cilvēki pametīs Ukrainu, būs emigrācijas vilnis, jo cilvēki baidās par saviem bērniem, radiniekiem. Domāju, ka cilvēki izbrauks,” sacīja Natālija.

Latvijas iedzīvotājs Viktors ir jūrnieks un Ukrainā uzturējās darba dēļ – devās no Odesas uz Kijevu un nu atlidojis mājās. Viņš novērojis, ka pagaidām Ukrainā panikas nav.

“Viss mierīgi. Cilvēki runā, ka Krievija uzbruks. Bet vispār viss mierīgi. Vietējie iedzīvotāji to uztver kā viltus ziņu. Panikas nav. Putinam patīk žvadzināt ieročus un tādā veidā parādīt savu varenību. Ar Krieviju neviens negrib saistīties. Visi zina, cik tā ir varena. Odesā arī domā, ka viltus ziņa. Panikas nav,” norādīja Viktors.

Lai gan Latvijas Ārlietu ministrija pirms sešām dienām izplatīja aicinājumu Latvijas valstspiederīgajiem tuvākajā laikā izceļot no Ukrainas, pagaidām liela interese par to nav bijusi. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka daži desmiti cilvēki ir reģistrējušies Konsulārajā departamentā, bet kopumā aktivitāte nav ļoti augsta.

“Grūti pateikt. Varbūt cilvēki īsti netic tam, ka varētu kaut kas slikts notikt. Mēs visi gribam cerēt, ka nekas nenotiks. Varbūt arī daļa, to mēs redzam no informācijas, ko mums sniedz “airBaltic”, ka daļa rezervē biļetes atpakaļceļam šonedēļ. Rezervāciju apjoms diezgan strauji pieaug. Tie varētu būt tie iemesli, bet ļoti lielu, augstu interesi mēs šodien neesam novērojuši,” atzīmēja Rinkēvičs. 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Ukrainu par savu pastāvīgo uzturēšanās vietu ir norādījuši aptuveni 900 Latvijas valstspiederīgo, bet Ārlietu ministrijas ārkārtas apziņošanas īsziņas ir sasniegušas apmēram 2000 cilvēku –

lielākoties tie ir Latvijas iedzīvotāji, kuri īslaicīgi devušies apmeklēt Ukrainu.

KONTEKSTS:

Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Krievija 15. februārī paziņoja par karaspēka atvilkšanu no pierobežas, bet Rietumi to vērtē piesardzīgi.