Panorāma

NBS instruktors: Ukraiņi izturēs šo krīzi

Panorāma

Panorāma

Ukraiņi atgriežas dzimtenē, lai tai palīdzētu

REPORTĀŽA: Ukraiņi ne tikai bēg no kara, bet arī atgriežas dzimtenē palīdzēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainas un Polijas robežu jau šķērsojuši tūkstošiem cilvēku, kas cenšas rast patvērumu drošībā. Taču daudzi dodas arī pretējā virzienā, sakot, ka vēlas doties palīgā savai dzimtenei grūtajos laikos.

Cilvēki no Ukrainas pēc ilgu stundu gaidīšanas kilometriem garā rindā nokļūst Polijā, drošībā. Līdzi pavisam neliela iedzīve – tikai pats svarīgākais, ko steigā izdevies paņemt līdzi.

Un pēc mirkļa vēl un vēl – jaunas automašīnas, jauni autobusi. Vēl un vēl.

Daudzi turpina gaidīt. Arī Angelīna. Viņas meita ar bērniem jau stundām gaida rindā netālu no robežas. “Jau no sešiem rītā viņi brauc. Organizācija tiešām vāja. Sēž autobusos cilvēki, mazi bērni. Bet garām pabrauc lieli kravas auto. Es jau te trīs stundas gaidu,” pastāstīja Angelīna.

Arī, kad satumst, cilvēku un automašīnu kļūst arvien vairāk. Robežpunkta vienā pusē stājas atbraucēji un sagaidītāji, otrā – cilvēki mēģina sasildīties ar kafiju, jo nezina, cik ilgi vēl būs jāgaida.

Katja un Ludmila atbraukušas vienas ar bērniem. Viņu vīri palikuši no Polijas robežas sešdesmit kilometru attālajā ciematā, jo Ukrainā ir vispārēja mobilizācija.

“Tur, Ukrainas pusē, darās briesmas. Tur ir tik milzīgas rindas. Nevienam vīrietim, kurš vecāks par 18 gadiem, neļauj braukt pāri. Man arī dēls palika Ukrainā. Tagad gaidām, kad kaut kas notiks,” sacīja Katja.

“Protams, bija ļoti grūti puišus atstāt, bet ir šādi bērniņi, kurus vajag glābt. Kur mēs ar viņiem bēgsim? Paslēpšos vistu kūtī?” satraukti vaicāja Ludmila.

Supruns jau otro nakti bez miega neatstājas no telefona, draugi sūta ziņas no mājām. Stāsta, kur bombardē, kāda situācija. Viņš astoto gadu dzīvo Polijā, un tagad cenšas palīdzēt saviem tautiešiem, cik vien var. Kopā ar citiem brīvprātīgajiem gādā mašīnas, palīdzību, visu iespējamo atbalstu.

Taču auto iebrauc ne tikai no Ukrainas. Ik pa laikam kāds dodas arī pretējā virzienā. 

Arī Viktors un Ņina kopā ar draugiem pie rindā sakārtotām ceļa somām gaida autobusu, kas pārvedīs pāri robežai.

“Nē, mums nav bail. Tā ir mūsu zeme, un mēs to aizstāvēsim,” sacīja Ņina.

Un pēc brīža autobuss arī ir klāt. “Ko tur baidīties. Divas reizes jau nenomirt,” sacīja autobusa šoferis.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti