Kijivas piepilsēta Buča atgūstas pēc Krievijas okupācijas martā. Pilsētā valda rosība. Uz ielām ceļamkrāni, tiem blakus dēļi un citi materiāli, uz jumtiem strādnieki – šeit tiek mainīti daudzstāvu namu jumti.
Lādiņu triecieni, sprādzieni, šķembas, uguns – tas viss sapostījis jumtus. Kā stāstīja Bučā dzīvojošais strādnieks Serhijs, tie uz ziemu jānomaina, cik iespējams. Viņš pats pavasarī ar ģimeni no Bučas spēja izkļūt marta pirmajā pusē, bet atgriezās, tiklīdz pilsētu atbrīvoja. Darāmā ir daudz. Bučā joprojām redzamas Krievijas karaspēka uzbrukumu radītās rētas.
"Tur mājā dzīvoklis, tur, kur redzami jauni ķieģeļi – tas tika pilnībā uzcelts no jauna. Jumts bija pilnībā nodedzis. Tagad jau viss saremontēts, viss jauns. Jauns koks, jauns metāls. Visu atjaunosim! Darba ir ļoti daudz! Brauciet palīdzēt!" aicināja Serhijs.
Strādniekiem šeit darbs aizrit pārdomās par to, ko Ukraina, Buča un paši pārdzīvojuši un pārdzīvo.
"Materiālās problēmas, mājas, sadegusi tehnika un lietas – ar to visu strādāsim, visu atjaunosim.
Taču diemžēl nevar atpakaļ atgriezt iznīcinātās dzīvības. Tas ir pats galvenais, ko nevar atgriezt. Viss pārējais – bez problēmām. Visu saremontēsim, atjaunosim, un būs Ukraina!" teica strādnieks Pavlo.
Dzīvei jāturpinās uz priekšu par spīti tam, ka karš nerimstas. Par to, ka cerība un pārliecība pilsētā ir dzīva, liecina cilvēku nākotnes plāni. Strādnieki nolīgti, arī lai iekārtotu zooveikalu, kuram drīz jāver durvis.
"Vajag atjaunot ekonomiku. Pēc visām šausmām, kas šeit notika, pilsētai taču ir jāturpina attīstīties un celt ekonomiku. Un te tagad būs veikals," teica strādnieks Valentīns.
Ierasts skats tagad ir ģeneratori – Krievijas triecienu dēļ elektroapgādes problēmas kļuvušas par ikdienu. Kāda kafejnīca pat īpaši izceļ, ka gatava pasniegt kafiju jebkādos apstākļos. Slīdošajā reklāmuzrakstā sarkaniem burtiem: "Garšīga kafija varoņpilsētā Bučā! Strādājam ar ģeneratoru."
Pie ieejas durvīm ģenerators iekārtojies arī kādā aptiekā. "Patlaban ģenerators ir ļoti nepieciešams. Mēdz pazust elektrība, bet nevar strādāt bez elektrības, bez interneta. Tas nepieciešams darbam – diemžēl daudz cilvēku slimo," stāstīja aptiekārs Andrijs.
Bučā uzslieta arī Ziemassvētku egle. Blakus tai viena no tagad valstī daudzajām apsildītajām palīdzības teltīm, kurā vienmēr pieejama elektrība, internets, maltīte un silta tēja.
Ukrainas pilsētās šogad bijis daudz diskusiju – vai svētku egles kara apstākļos ir vai nav nepieciešamas. Buča lēmumu uzstādīt egli pieņēma pēc improvizētas iedzīvotāju aptaujas pilsētas mēra telegramkanālā.
Par to priecīga Tatjana un vēl priecīgāka viņas mazā meita Marija.
"Bučai daudz nācās pārdzīvot. Bērni daudz pārdzīvoja. Tādēļ tas ir prieks bērniem un līdz ar to pieaugušajiem. Lai stāv eglīte," sacīja Bučas iedzīvotāja Tatjana.
Tepat pie egles visu dienu rosās arī Bučas Ziemassvētku vecītis. Arī viņš, kā daudzi, pavasarī bija spiests vairākas nedēļas dzīvot Krievijas okupācijā, un stāstīja, ka arī pats toreiz cietis apšaudēs – šķemba trāpījusi kājā.
"Bučas Ziemassvētku vecītis sveicina visus labas gribas cilvēkus pasaulē. No Ukrainas Bučas visus sveicu ar Jauno gadu, ar aizvadītajiem Svētā Mikolaja svētkiem, lai jums viss būtu skaisti, lai visi dzīvi un veseli. Lai jums tīras, drošas un brīvas debesis, lai jūsu bērniem nav jābaidās no apšaudēm un sprādzieniem," novēlēja Bučas Ziemassvētku vecītis.
Zvaigzne eglītes galā, izkārtas dāvanas, Ziemassvētku bumbuļi, pakājē ziemeļbrieži un Ziemassvētku vecīša kamanas. Šai Ziemassvētku eglītei Bučā viss ir, kā pienākas, izņemot gaismu.
Vakarā Bučā, kā visā Ukrainā, sagulst tumsa. Ja arī elektrība ir, tā tiek taupīta, kur iespējams. Tādēļ arī Ziemassvētku egle, kaut lampiņu virtenes tajā ir sakārtas, arī šajā vakarā palika neiedegta. Tomēr cilvēku apņēmība liecina, ka, neskatoties ne uz ko, šeit mājo gan svētku gars, gan gaiša cerība.