Vienā no vairākām bēgļu nometnēm Polijā ir tūkstošiem cilvēku no Ukrainas – pārsvarā, protams, sievietes un mazi bērni. Bet var manīt arī vīriešus, kuri pēc tautības nav ukraiņi un kuri nav iesaukti obligātajā dienestā. Cilvēki šeit ir izmisumā. 

Visi saka, ka ir haoss – nezina, kur palikt. Te ir vairākas gultas, kurās, protams, viņi arī nakšņos. Taču tās arī ātri tiek aizpildītas. Šeit cilvēkiem sniedz palīdzību – gan ēdienu, gan drēbes. Viņi saka, ka viss nepieciešamais te ir. Vietējie mēģina palīdzēt, bet situācija ir skaudra.

Ik pēc laika skaļruņos atgādina, ka tūlīt aties autobuss uz kādu no Polijas pilsētām, lai no tām kara bēgļi dotos tālāk. Karčovas iepirkšanās centrā, kur šobrīd ir ierīkota bēgļu nometne, visu laiku ierodas automašīnas un autobusi – pilni ar cilvēkiem. Tāpat nemitīgi ved pārtiku, drēbes, higiēnas preces, dzīvnieku barību, segas – visu nepieciešamo cilvēkiem, kuri bēguši no nāves vien ar somu plecos.

Iepirkšanās centrā, kas līdzīgs lielai noliktavai, ir tūkstošiem gultu, kurās, satinušies segās, guļ kara bēgļi. Kāds iekārtojies arī uz zemes. Lielāko daļu gultu aizpildījuši vīrieši, kuru izcelsmes valsts nav Ukraina. Tie ir pakistānieši, afganistānieši, marokieši – tūkstošiem viesstrādnieku un studentu no Ukrainas.

Automašīnu stāvlaukumā drūzmējas vairāki simti, iespējams, tūkstoši cilvēku. Te gan vairāk var sastapt ukraiņu sievietes ar maziem bērniem. 

“Viņu vecmāmiņa – mana mamma, palika Ukrainā. Visi palika Ukrainā. Mans dēls aizgāja karā.

Māsas bērni arī karā – paņēma rokās automātus un aizgāja,” pastāstīja kāda sieviete, kas robežu šķērsojusi kopā ar bērniem. 

Viņas lūdz dievu par karavīriem, kas aizstāv valsti. Sievietes stāstīja, ka ir pateicīgas ukraiņiem un poļiem, kas snieguši palīdzību.

Brīvprātīgās dala poļu tradicionālo zupu. Viņas šeit ir neilgi, bet jau paēdinājušas vairākus simtus.
Niklāvs no Amerikas šeit ieradies ar kolēģiem, pārstāvot starptautisko organizāciju. Uz Poliju atbraucis vakar, taču šķietot, ka pagājušas jau vairākas dienas. Niklāvs pavēstīja, ka viņa kolēģi pirmdien šķērsojuši Ukrainas–Polijas robežu.

“Viņi pieredzēja 38 stundu gaidīšanu, lai šķērsotu robežu,” viņš skaidroja. 

“Jā, tur bija ļoti gara kolonna. Pirmā kolonna, kurā mēs bijām, bija 30 kilometrus gara. Mēs tikām novirzīti uz īsāku rindu – 10 kilometriem, taču tā tāpat ilga aizņēma vairākas stundas,” Niklāva teikto papildināja viņa kolēģe Sāra. 

Organizācijas pārstāvji vēro situāciju – kā cilvēki šķērso robežu, kādu palīdzību saņem. No kurienes cilvēki ierodas, kurp dodas, kādus lēmumus pieņem.

“Mēs redzam, ka vairāki cilvēki grib palikt Polijā, taču daudzi nezina, kur palikt. Kā es saprotu, bēgļu uzņemšanas centri sniedz nedaudz pavedienu, bet te ir daudz cilvēku – tas ir gandrīz neiespējami palīdzēt visiem. Viņi nāk ļoti noguruši. Šeit ir ļoti labas organizācijas, kas piedāvā ēdienu. Bet, kad tev nāk pusmiljons cilvēku no Ukrainas, ir gandrīz neiespējami ar to tikt galā,” pastāstīja Niklāvs. 

“Labi, ka man ir, kur iet. Es ierados šeit Polijā – skatīsimies, ko darīsim tālāk,” atzina kāda jauniete. 
Kāda nogurusi ukrainiete  ar vilcienu devusies uz Ļvovu. Tad draugi paveduši mašīnā, arī brīvprātīgie viņu pieveduši vēl tuvāk robežai. Polijā iekļuvusi kājām.

“Man ir vairāki draugi, kas jau šķērsojuši robežu. Viņi gāja 30 kilometrus kājām, nesot savas mantas. Un tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Daudzi saka, ka tas ir tuvu neiespējamajam. Es jau esmu iepriekš bijusi Eiropā. Mēs skatīsimies, ko darīt tālāk.

Nav tā, ka es nevēlos atgriezties Ukrainā. Tās ir manas mājas.

 

Es ceru, ka situācija nomierināsies un drīz viss būs labi. Un mēs varēsim normāli atgriezties pie savām ģimenēm, vecākiem,” pastāstīja jauniete. 

Jaunietes tēvs palika Ukrainā. Viņš ir uzņemts rezervistos, jo apgabalā, kurā viņš dzīvo, vēl nav aktīvas karadarbības. Ukrainiete stāsta, ka zina daudzus, kuri pēc pašu izvēles dodas no tālākām vietām uz aktīvo karadarbību.

“Man ir sajūta, ka es it kā runāju par kādu filmu, kas nav īsta. Es domāju, ka joprojām nesaprotu, kas notiek,” viņa neslēpa. 

KONTEKSTS:

Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.

Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.

Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.