Saulainā un karstā darbadienā pa līkumainiem, šauriem kalnu ceļiem, kas vietām daļēji aizšķērsoti remontdarbu dēļ, esmu nonācis līdz Šuldas mazpilsētiņai un nokāpis līdz nelielajai Āres upei. Tagad tā plūst šķietami klusi un mierīgi, bet postošo plūdu laikā tā izgāja no krastiem, appludinot apkārtni un aizskalojot visu tās ceļā – mājas, automašīnas, kokus.
Tieši Šuldas mazpilsēta, kuru arī apmeklēja Vācijas kanclere Angela Merkele, ir viena no plūdu smagāk skartajām vietām. Tālāk no upes sajūta kā būvlaukumā. Ik minūti pa galveno ielu caur pilsētai pārvietojas traktori un smagās automašīnas ar gružu kaudzēm, saceļot putekļu mākoņus. Noejot tālāk no centrālās ielas, dodos izlūkot mazākās ieliņas starp mājām. Zem kājām asfaltu reti kur jūt, tas acīmredzot aizskalots. Te pārsvarā ir klusums, ko brīžiem pārtrauc kādu cilvēku balsis vai tehnikas rūkoņa. Sajūta kā privātmāju ciematā, kas būvniecības laikā pusratā pamesta. Uzmanību piesaista kāda divstāvu māja, pie kuras rosās pāris cilvēki. Piestāju aprunāties.
Trīs metri un divdesmit centimetri, saka jauna meitene vārdā Pia. Tieši tik augsts plūdu brīdī bijis ūdens līmenis, sniedzoties pāri pirmajam stāvam. Uz šīs un citu māju sienām labi redzama līnija, cik augstu ūdens bijis. No zemes līdz līnijai māju siena ir brūna. Pia palīdz sakopt un atjaunot savas vecmāmiņas māju.
“Ūdens appludināja pagrabu un pirmo stāvu," pastāstīja Pia. "Viss, kas tur bija iekšā, mēbeles, viss tika izskalots ārā pa logu un ar plūdiem aizskalots prom lejup pa upi. Nekas nav palicis…” 
Šo un citu plūdu ceļā esošo māju pirmie stāvi ir tukši, palikušas tikai sakaltušu dubļu klātas konstrukcijas, pārējais aizskalots. Vecmāmiņa plūdu laikā šeit gan nav bijusi. Māja tikusi izīrēta kādai pazīstamai četru cilvēku ģimenei un tai, par laimi, izdevies laikus paglābties. Dažviet mājai vairs nav sienu, arī grīdas. Viss tagad jāatjauno.
“Cilvēki, kas šeit dzīvoja, ieguva nelielu finansiālu palīdzību uzreiz pēc plūdiem. Laikam 2000 vai 3000 eiro," sacīja Pia. "Bet cilvēki, kam māja pieder, kā mana vecmāmiņa, vēl neko nav ieguvuši, jo jāgaida federālā palīdzība.”
Daudzviet ap upes tuvumā esošajām mājām izvietotas pārvietojamās tualetes, ģeneratori un lielas ūdens kastes. Lai gan diena ir saulaina,
apkārtne upes tuvumā raisa drūmas emocijas. Viss ir pelēks un brūns, gan ielas, gan mājas, kas nosmērētas ar piekaltušiem dubļiem.
Vietām starp mājām ir buldozeru nolīdzināti plači, kur, kā nojaušams, pirms plūdiem bijušas vēl kādas būves. Daudzviet redzamas dažādas mēbeļu vai tehnikas atlūzas, koku, krūmu, akmeņu un zemes kaudzes, kas pamazām tiek aizvestas. Pa vidu tam visam atrodas arī Tima vecvecāku māja, kurai ūdens sniedzies līdz otrajam stāvam. Arī šajā ģimenē par laimi izticis bez upuriem un abi vecvecāki sarunas laikā ar Timu tīra mājas iekšpusi, no kuras viss ticis aizskalots.
“Vecvecāki atradās trešajā stāvā tieši pie jumta. Viņi tur pavadīja visu nakti, pirms viņus izglāba," dramatiskos notikumus atceras Tims. "Tas notika no rīta, jo visu nakti neko nevarēja izdarīt, helikopteri nevarēja lidot, jo bija liela migla, vējš un vētra, pārāk spēcīga straume.”
Tima vecvecāki saņēmuši līdzekļus no apdrošinātājiem, bet federālā palīdzība vēl jāgaida. Tikmēr jāturpina mājas atjaunošana un sakopšana.
Arī Timam, līdzīgi kā Piai, palīdz brīvprātīgie, kuru sākumā bijis simtiem, tagad jau paliekot mazāk.
Viens no brīvprātīgajiem ir Manfrēds, kuru ar kuvaldu pār plecu satieku kalna galā pie baznīcas esošajā brīvprātīgo atpūtas un koordinācijas punktā. Viņš tikko paēdis, uzņēmis spēkus, kopā ar vēl pāris cilvēkiem dodas turpināt darbus. Manfrēds šeit ieradies no 30 kilometru attālās Bonnas un jau vairākas dienas palīdz atjaunot kādu māju. Manāmi saguris, nosvīdis, bet apņēmības pilns turpināt iesākto, viņš mani aicina līdzi, pa ceļam apstāstot Šuldā notikušo.
“Redzat šo teritoriju šeit? Tur bija aptuveni 30 mājas," izmainījušos ainavu raksturoja Manfrēds. "Tās vairs neeksistē un tika pilnībā aizskalotas. Vecās mājas, kas būvētas no akmeņiem, vēl stāv, tās ir stabilas. Jauno māju nav. Un šī māja, man teica, plūdu laikā esot nosvērusies par 30 grādiem un tad atgāzusies atpakaļ.”
Tagad situācija jau esot puslīdz apmierinoša, tomēr priekšā vēl daudz darba, atjaunojot infrastruktūru, elektrības un ūdens piegādi.
Brīvprātīgo koordinācija esot ļoti laba. Kāda informācijas tehnoloģiju kompānija izveidojusi sistēmu, kur vietējie var lūgt pēc palīdzības un tad var tikt plānots daudz precīzāks brīvprātīgo darbs. Brīvprātīgie tiekot atgādāti līdz šejienei arī ar autobusiem, bet pa nakti varot palikt arī savā teltī, ja ir vēlme.
Tālāk esmu nonācis līdz netālajai Altenāras pilsētiņai. Postošs skats paveras arī te. Āres upes krastā uzkalnā slejas neliela balta baznīca. Ap to, tuvāk upei, daudz ekskavatoru un kravas mašīnu. Tiek sakopta apkārtne un jaukts nost nelielais dzelzceļa tilts, kas sabrucis plūdu laikā. Jauc nost arī dažas mājas, kuras atjaunot vairs nav jēgas. Daudzu viesnīcu, privātmāju un restorānu pirmie stāvi izskaloti un ar ūdens spēku izplēsti pilnīgi tukši. Savukārt pusstundas brauciena attālumā esošajā Bādneienārā–Ārveilerē pie baznīcas uzeju Sarkanā Krusta palīdzības punktu. Tur mediķi piesēduši paēst pusdienas, viens no viņiem ir Jonass.
“Mēs sēžam šeit un gaidām, kad ieradīsies cilvēki, kuriem vajag palīdzību," paskaidroja Jonass. "Daudzi strādājot savainojas, mēs aprūpējam brūces un aizvedam uz slimnīcu. Šodien pie mums vērsās divi cilvēki, citreiz ir vairāk. Mums ir 10 stundu maiņas, un esam paramediķi, kas joprojām studē. Mūsu direktors atnāca un sacīja, ka mums jādodas uz plūdu reģionu un jāpalīdz. Te nu mēs esam.”
Vasaras postošie plūdi, pēc kuriem atjaunošanas darbi ilgs vēl daudzus mēnešus un prasīs vairākus miljardus eiro, vāciešos raisījuši pārdomas par klimata pārmaiņām.
Jo īpaši, protams, tiem vāciešiem, kurus plūdi skāra tieši. Un tas varētu nozīmēt lielākas vēlētāju daļas piesliešanos Zaļo partijai, kas par nepieciešamību risināt ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus runā visskaļāk. Tieši plūdos skarto reģionu apmeklējuma laikā savu popularitāti ievērojami sabojāja Kristīgo demokrātu kanclera kandidāts Armīns Lašets, kurš aiz politiķu mugurām bija manāms visai jautrā noskaņojumā smīkņājam.
Lai gan klimata jautājumi viennozīmīgi šajās vēlēšanās ir daudz aktuālāki, ''zaļie'' saskaņā ar aptaujām pašlaik atrodas trešajā vietā, un to, cik lielu atbalstu viņi gūs galu galā, nav viegli pateikt, jo diezgan liels ir arī vēl neizlēmušo vēlētāju skaits.
