Labrīt

Par dārzeņu ražu Kurzemē

Labrīt

Viedokļi dalās par abu Koreju atkalapvienošanos

Dienvidkorejā nav zaudēta cerība par situācijas normalizēšanos Korejas pussalā

REPORTĀŽA: Pēc 65 gadu trausla pamiera Koreju starpā klāt cerību laiks

Dienvidkorejā valda cerīgs noskaņojums, ka šoreiz beidzot izdosies noslēgt patiesu mieru ar Ziemeļkoreju un novērst kodoldraudus. Latvijas Radio devās uz Dienvidkoreju, lai skaidrotu, kādas un kāpēc ir gan valdības amatpersonu, gan vienkāršo cilvēku ielās cerības.

Pēc nesenajiem samitiem abas Korejas sper soļus attiecību uzlabošanai, tomēr joprojām nav skaidru detaļu par „Korejas pussalas pilnīgu denuklearizāciju” – šādu apņemšanos paudis Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Eksperti brīdina – ja atklāsies, ka Ziemeļkorejas režīms arī šoreiz melojis par atteikšanos no kodolambīcijām, tad viss var nonākt līdz daudz smagākām sekām, nav izslēgta arī militārā spēka pielietošana. Šonedēļ aprit 65 gadi kopš ar pamiera līgumu beidzās Korejas karš, un katru darba dienas rītu Latvijas Radio raidīs stāstus no Korejas pussalas.

Notiek sargu maiņas ceremonija Korejas valdnieku senās Toksugunas (Deoksugung) pils kompleksā, kas celts 15.gadsimtā Čosonu dinastijas laikā un mūsdienās atrodas pašā Seulas centrā. Katru dienu pie ieejas vārtiem sargu maiņas ceremonija piesaista desmitiem ziņkārīgo. Tērpušies spilgtos tradicionālos korejiešu tērpos dzeltenas, zilas un sarkanas krāsas toņos, viņi nes karogus, sit bungas un izkārtojas rindās, ievērojot tradicionālos rituālus.

Seula atrodas vien aptuveni 50 km attālumā no demilitarizētās zonas, aiz kuras atrodas Ziemeļkoreja, un robežas, kas ir viena no visvairāk militarizētām un bruņotām pasaulē.

Vietējie pie draudu ēnas gan jau sen pieraduši, un liekas, ikdienā par to daudz nedomā. Tomēr šogad piedzīvotais diplomātiskais izrāviens, samiti un paustās apņemšanās radījušas cerību pilnu atmosfēru.

„Esam uzturējuši mieru jau vairāk nekā 60 gadu. Esam sasnieguši punktu, kad situācija ir mierīga, esam nonākuši sava veida līdzsvarā. Visa sava mūža laikā nekad neesmu juties apdraudēts. Esmu jauns, un es jūtos droši," saka kāds uz ielas sastapts cilvēks. 

Viņam piekrīt kāda cita garāmgājēja: „Pēc samitiem es cerīgi skatos uz to, kas notiek Korejas pussalā. Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja ved sarunas par dzelzceļu savienošanu, arī par karā šķirto ģimeņu tikšanos organizēšanu. Ziemeļkoreja mēģina slēgt savu kodolprogrammu. Tādēļ esmu ļoti pozitīvi noskaņota par iznākumu. Ceru, ka attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju un starp Ziemeļkoreju un ASV uzlabosies."

Cerīgs noskaņojums ir arī Apvienošanās ministrijā, kuras darbības mērķis ir sekmēt abu Koreju atkalapvienošanos. Tur norāda, ka 2018.gads iezīmējis „milzīgas izmaiņas” Koreju attiecībās – uz labo pusi.

O Čonsuks

Un šoreiz Ziemeļkoreja tiešām varētu spert reālus soļus uz mieru, uzskata Apvienošanās ministrijas Starptautiskās sadarbības nodaļas direktors O Čonsuks: 

„Es domāju, ka Ziemeļkorejas līderis Kims ir mainījis savas domas un viņš centīsies panākt Korejas pussalas denuklearizāciju. Redzam, ka ir sācies process pēc ASV un Ziemeļkorejas samita, redzam, ka ir panākumi. Mēs redzam attīstību arī attiecībās starp Korejām.

Soļi, kas sperti uz savstarpējās uzticības vairošanu, var palīdzēt Ziemeļkorejas līderim pilnībā atteikties no kodolieročiem.”

Dienvidkorejā sastaptais bijušais ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns ir krietni kritiskāks savā nostājā. Viņš kā dienvidkorejiešu valdības pārstāvis pats savulaik bijis iesaistīts sarunās ar Phenjanu. Bans brīdina, ka tā savus solījumus lauzusi jau iepriekš:

„Ir svarīgi, ka, lai arī ko Kims Čenuns apsolījis Dienvidkorejas un ASV prezidentiem, viņam šie solījumi ir jāpilda. Kopš 1990. gados sākās problēmas ar kodolieroču jautājumu, Ziemeļkorejas režīms ir bēdīgi slavens ar to, ka nav turējis solījumus. Tādēļ šoreiz, tā kā Kims pats personīgi kā Ziemeļkorejas līderis šos solījumus devis samitu līmenī, viņiem savi solījumi jātur. Tas ir vienīgais ceļš, un tas ir vienīgais vēstījums, kas man viņam ir nododams.”

Intervē Banu Kimunu

ASV īstenotā maksimālā spiediena politika pret Ziemeļkoreju, panākot arvien stingrākas starptautiskās sankcijas, ir nostrādājusi, saka profesors Kims Džēčuns no Seulas Sogangas universitātes. Eksperta ieskatā tieši bažas par ekonomisko situāciju ir viens no galvenajiem iemesliem, kas licis Ziemeļkorejai ieņemt samierināšanās pozīcijas. Viņš gan nav pārliecināts, vai Korejas pussalu tiešām izdosies atbrīvot no kodolieročiem, taču patlaban ir atvērušās iespējas to panākt, saka Kims:

„Valdošā partija un prezidenta Muna valdība uzskata, ka Ziemeļkorejas kodolieroču problēma ir problēma, ar kuru būs jātiek galā amerikāņiem un ziemeļkorejiešiem. Tomēr ievērojams daudzums konservatīvi noskaņotu cilvēku Dienvidkorejā uzskata, ka Ziemeļkorejas kodolieroči patiesībā ir vērsti pret Dienvidkoreju, lai iegūtu stratēģiskas priekšrocības. Dienvidkorejā šajā jautājumā nav vienotas balss un viedokļa. Daudzi ietur stingrā kursa pozīciju.”

Profesors Kims Džēčuns

Kaut patlaban dominē dialoga un sarunu atmosfēra, tas var mainīties, ja sarunas izgāzīsies vai izrādīsies, ka Ziemeļkoreja atkal melojusi, brīdina profesors Kims:

„Ja izrādīsies, ka Ziemeļkorejas līderis atkal melo, ka viņš spēlē novilcināšanas spēli, sabiedriskā doma Dienvidkorejā, ASV un kopumā starptautiski pavērsīsies pret Ziemeļkorejas līderi. Tādā gadījumā arvien vairāk cilvēku varētu pieprasīt vēl stingrāku politiku pret Ziemeļkoreju, tostarp militārā spēka pielietošanas iespēju.

Pat tie, kas tagad iebilst militārai rīcībai, šādā gadījumā varētu teikt, ka tas nu ir par daudz, un vienīgā iespēja, kā tikt galā ar Ziemeļkorejas kodoldraudiem, ir preventīvs militārs uzbrukums.”

Tieši ar militāru rīcību pret Ziemeļkoreju pērn draudēja ASV prezidents Donalds Tramps, kad tā turpināja izmēģināt raķetes un kodolieročus. Jūnijā Tramps kļuva par pirmo amatā esošo ASV prezidentu, kurš tikās ar Ziemeļkorejas līderi. Ziemeļkoreja tieši ASV uzskata par savu galveno ienaidnieku. Atklāts ir jautājums, vai Trampam izdosies panākt lūzuma punktu uz attiecību normalizēšanu, ņemot vērā viņa personību, bieži neparedzamos paziņojumus un rīcību. Seulai nav citas izvēles, kā uzticēties Trampam, norādīja Dienvidkorejas sabiedriskās raidorganizācijas KBS žurnālists Lī Džēkans:

„Jautājums nav par to, vai Tramps ir uzticams. Jautājums ir par mieru Korejas pussalā. Mēs atrodamies krustcelēs starp ceļu uz mieru vai ceļu uz karu. Mums sev jājautā, vai vēlamies labklājību, vai lai viss sagrūst. Līdz ar to mums nav citas iespējas, kā uzticēties Donaldam Trampam.”

Pēc tikšanās ar Kimu Tramps paziņoja, ka atcels augustā paredzētās ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības – Seulai tas bijis pārsteigums. Tomēr telekanāla „Arirang” žurnāliste Parka Dživona, kas specializējas aizsardzības jautājumos, vērtē, ka tā ir daļa no stratēģijas:

„Nav tā, ka ASV pēkšņi pilnībā aptur kopīgās militārās mācības ar Dienvidkoreju, tas ir viens atsevišķs solis. Viņi atcēla augusta mācības, un skatīsies, kā Ziemeļkoreja atbildēs, vienlaikus uzsverot, ka nekas nav lemts par nākamā gada mācībām. Tajā pašā laikā

spiediens pret Ziemeļkoreju turpinās, lai tā pierāda, ka atteiksies no kodolieročiem. Tas ir process, kas notiek soli pa solim.”

Eksperti norāda, ka tagad sarunvedējiem no Ziemeļkorejas, ASV un Dienvidkorejas būtu jāsēžas pie galda un jāsāk sarunas par konkrētiem termiņiem un ceļa karti uz Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieročiem, un par soļiem, ko apmaiņā spers ASV un starptautiskā sabiedrība. Ja attiecību uzlabošanas process turpināsies, šogad varētu notikt vēl kāds samits.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti