Neraugoties uz nepieredzēti lielo patvēruma meklētāju pieplūdumu, pārliecinoši lielākā daļa vāciešu atbalsta no Ungārijas Eiropas Savienībā (ES) iekļuvušo bēgļu uzņemšanu. Jaunākās socioloģiskās aptaujas liecina, ka Angelas Merkeles nostāju atbalsta 66% valsts iedzīvotāju un tikai 29% ir pret. Tomēr protesti pret imigrantiem kļūst arvien skaļāki.
Leipcigas ielās, tapat kā citās Vācijas lielajās pilsētās, arvien biežāk ierasts, ka jauna nedēļa sākas ar policijas auto zilajām bākugunīm. Iemesls tam ir pret imigrantiem noskaņotu cilvēku regulāra pulcēšanās. Viņi sevi sauc par patriotiskiem eiropiešiem pret Rietumu islamizāciju jeb "PEGIDA" (Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes - vācu val.)
Viņu oponenti kustībā saredz neonacisma strāvojumus, bet politologi atzīmē to kā Eiropas jaunāko galēji labējo populistisko kustību.
"PEGIDA" organizētās demonstrācijas izraisījušas pietiekami plašu rezonansi Vācijas sabiedrībā - pietiekami plašu, lai katru reizi, kad ielās iziet "PEGIDA" aktīvisti, tur dotos arī demonstranti, kas protestē pret viņiem. Vienmēr starp šīm abām pusēm ir pamatīga buferzona ar policijas klātbūtni.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
"Cilvēki, kuru dzīvībām draud briesmas un kuri tiek apspiesti šajās zemēs, lielākoties ir kristieši, un mēs sakām "jā" - viņus mēs esam gatavi uzņemt, jo viņi pretējā gadījumā tiktu nogalināti. Taču cilvēki, kas bēg no nabadzības... (..) Ziniet, mēs šeit Vācijā nevaram uzņemt visu pasauli. Āfrikā ir miljoniem nabadzīgu cilvēku. Tāpēc mēs sakām, ka viņiem pašiem ir jāceļ savas valstis. Mēs viņiem dodam daudz naudas, taču viņi ar to neko neizdara, diktatori sabāž savās kabatās.
Viņiem jāstrādā smagi un jāceļ savas valstis, nevis jānāk uz Vāciju un jāizmanto mūsu perfektā labklājības sistēma," teica pret imigrantiem noskaņots aktīvists Mihaels Štucenbergers.
Imigrantu pretiniece Varena izteicās, ka "tie cilvēki [imigranti] ir pīpējuši pārāk daudz narkotiku un vairs nemīl savu zemi. Viņi Vācijai novēl nāvi (..) Pašlaik vienkārši visa ir par daudz. Skolām naudas nepietiek, bet viņiem pietiek. Tas ir par daudz!"
Imigrācijas atbalstītāji ir pretējās domās un imigrantu pretiniekos saskata bīstamas nacionālisma vēsmas no Vācijas pagātnes, kam mūsdienu sabiedrībā nav vietas.
"Vācija ir Eiropas Savienības bagātākā valsts, un man šķiet tikai pareizi, ka mēs pieņēmām lielāko skaitu patvēruma meklētāju. Ja cilvēkiem ar to ir problēmas, es to nesaprotu.
Mums ir gana daudz naudas, esam bagāti ar savu brīvību un varam ar to visu dalīties," teica demonstrācijās Leipcigā uzrunātā imigrācijas atbalstītāja Anna.
Pēdējās nedēļās gājieni, kas sākušies mierīgi, pārvērtušies dažādos grautiņos. Vācija jau reiz piedzīvoja vardarbības vilni saistībā ar imigrantiem deviņdesmito gadu sākumā - tad arī uzbrukts patvēruma meklētāju nometnēm.
