2014. gada vasarā tur notika sīvas kaujas. Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki bija ieņēmuši Avdijivku, pēc tam Ukrainas spēki to atkaroja. Taču joprojām palicis mīnu lauks ar brīdinājumu, ka teritorija ir mīnēta. Aptuveni četrus kilometrus aiz tās ir kontaktlīnija, aiz kuras ir Doņeckas pilsēta.
Savulaik Avdijivka daudz cietusi, nonākot kara krustugunīs. Un rētas redzamas joprojām.
“Bija tādi laiki, kad, kā sākās bumbošana, mēs visi pagrabā. Bet cik ilgi sēdēsi pagrabā? Mums pagrabs labs, zem piecstāvu hruščovkas. Sēdi, sēdi, un tad lemjam: iet ārā vai neiet, iet ārā vai neiet,” pastāstīja Avdijikvas iedzīvotājs Anatolijs Morozs.
Pēdējās pāris naktis atkal pastiprināti dzirdami artilērijas šāvienu trokšņi, Latvijas Televīzijai pastāstīja vietējie iedzīvotāji. Tā gan ir lieta, pie kuras viņiem pēdējos gados nācies pierast.
“Mēdz būt tādi momenti, kā tagad atceros. Mums te ir skola, to lietuvieši, starp citu, palīdzēja uzcelt. Tur bērnu rotaļu laukumiņš. Dun tālumā, stipri dārd, ļoti skaļi. Bet vecmāmiņa ar puisīti mierīgi iet pastaigāties. Tas slikts pieradums, jo jebkurā brīdī var [šāviņi] piezemēties tuvumā,” pastāstīja iedzīvotājs Anatolijs.
“Mēdz būt tādas dienas, kad visas mēbeles dreb. Ne vienkārši dzirdams, bet tiešām jūtams. Man vēl tagad sasisti stikli no kara laikiem. No loga pretējā sienā joprojām šķembas,” pastāstīja Valentīna Jakovļevna.
“Mums šie saasinājumi jau vairāk nekā septiņus gadus. Grūti pierast, bet zināmā mērā tas jau pieradums, un slikts pieradums,” sacīja avdijivkietis Aleksandrs Rusanovs.
Ne tikai cilvēciskās, bet redzamas arī ekonomiskās rētas, karam saraujot transporta savienojumus. Tramvaja pietura Avdijivkā jau gadiem vairs nepilda savu funkciju. Reiz no tās varēja aizbraukt līdz pat Doņeckai un atpakaļ. Taču kara dēļ tramvaji jau sen vairs nekursē.
Tas pats attiecas uz dzelzceļu – Doņeckas virzienā tas jau aizaudzis, vadi nokarājušies. Tālāk joprojām barikāžu krāvumi – šķiet gatavībā, ka kuru katru brīdi tie atkal var būt nepieciešami.
Bet tramvaja vietā Avdijivkā pa to pašu maršrutu tagad braukā autobuss. “Jā, tramvajs bija, daudz braukājām. Tolaik regulāri apciemoju vecmāmiņu, vectētiņu, lai viņiem vieglas smiltis,” pastāstīja Leonīds Mišeņins.
Leonīds pats ir no Doņeckas, nesen pārcēlies uz Avdijivku. Arī viņu lādiņu duna vairs nebiedē. “Es esmu no Doņeckas, esmu jau pieradis pie šādas situācijas. Pirms pusgada pārcēlos uz šejieni, jo Donbasā situācija ir briesmīga. Tur nav ne darba, nekā,” pastāstīja Leonīds.
Doņecku un Avdijivku reiz vienojušās ciešās saites nu ir sarautas. Pie frontes atkal uzjundītas bažas par karu, taču dzīve turpinās ierastajā ritmā.
KONTEKSTS:
ASV rīcībā ir dati, ka Ukrainas tuvumā izvietoti līdz 190 000 Krievijas karavīru. Turklāt Krievija nevis atvelk karaspēku no Ukrainas pierobežas, bet gan piegādā arvien jaunas kaujas vienības.
Tikmēr Doneckas un Luhanskas "tautas republikās" izsludināta civiliedzīvotāju evakuācija uz Krieviju. Doneckā piektdie,18.februāra, vakarā uzspridzināta automašīna.
Krievija noliedz, ka grasās uzbrukt Ukrainai, un vaino Rietumus "panikas celšanā". Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien uzraudzīs militārās mācības, kurās tiks pārbaudītas dažādas raķetes.
Joprojām turpinās arī diplomātiskie centieni ar mērķi novērst konflikta saasināšanos.
