Kā pagājusi 300. kara diena Kijivā?
Otrdiena Kijivā pagāja, tehniskajiem dienestiem ļoti intensīvā tempā labojot visu to, kas ir izpostīts Krievijas pēdējo uzbrukumu laikā. Jāatgādina, ka ir atsākušies masīvi uzbrukumi Ukrainas galvaspilsētai ar bezpilotu droniem un pēdējais no tiem bija 19. decembrī.
Ļoti lielu daļu no raķetēm un droniem, ko sūta Krievija, ukraiņiem izdodas notriekt, bet daži tomēr sasniedz mērķi un nodara milzīgus postījumus. Amatpersonas situāciju ar elektroapgādi pilsētā un Kijivas apgabalā joprojām raksturo kā kritisku.
Tas šajās dienās arī redzams pilsētā. Tā ir vēl tumšāka nekā parasti, un elektrība jau tāpat tiek ļoti taupīta, ņemot vērā, ka tās visam patēriņam nepietiek, – ir elektroenerģijas deficīts un notiek regulāri atslēgumi.
Šī elektroenerģijas taupīšana arī ir redzama pilsētas ielās gan tur, kur nedarbojas luksofori un apgaismojums, gan kopumā pilsēta ir vēl tumšāka. Piemēram, otrdien no rīta viss Dņepras kreisais krasts Kijivā slīga pilnīgā tumsā.
Savukārt Kijivas apgabalā elektrības nebija 80% patērētāju. Tomēr pēc atbildīgo dienestu darba trešdienas rītā jau bija redzams, ka gaisma ir atgriezusies arī Kijivas kreisajā krastā.
Atjaunojot elektropadevi, priekšroka vispirms tiek dota kritiskās infrastruktūras objektiem – slimnīcām, siltumapgādes un ūdensapgādes infrastruktūrai.
Problēmas ar siltumapgādi un ūdensapgādi
Problēmas ir arī ar ūdensapgādi un siltumu. Komunālie dienesti strādā, lai atjaunotu ūdensapgādi visā galvaspilsētā, un otrdien tika ziņots, ka lielā daļā tas arī izdevies, taču turpinās darbs, lai tas būtu visās pilsētas ēkās un visos dzīvokļos. Daudzstāvu mājās, kādu Kijivā ir ļoti daudz, vietām varēja būt, ka ūdens ir tikai apakšējos stāvos un spiediena trūkuma dēļ augšējos stāvos ar to varētu būt problēmas.
Lielas problēmas ir arī ar centrālo siltumapgādi. Otrdien tika ziņots, ka Kijivā bez stabilas elektroeapgādes palikušas 10 katlumājas, kā rezultātā turpat pusotrs simts galvaspilsētas dzīvojamo ēku šobrīd palikušas bez siltuma.
Daudzi apmeklē "sasildīšanās punktus"
Laika apstākļi Kijivā nav tie patīkamākie, gaisa temperatūra šobrīd svārstās ap nulli. Lai palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt šīs grūtās dienas, cauru diennakti darbojas vairāk nekā 400 punkti, kuros iedzīvotāji var sasildīties un uzlādēt savas ierīces.
Šos punktus apmeklē daudzi. Punktos dežurējošais personāls stāstīja, ka cilvēki nāk patiešām daudz – vieni ierodas, lai sasildītos un dažkārt teltīs pavada pat vairākas stundas, taču pārsvarā iedzīvotāji nāk uzlādēt savas ierīces. Tas ir ērti arī tiem, kas ierodas galvaspilsētā nokārtot kādas darīšanas vai caurbraucot.
Kijiva šajā laikā uzņem ļoti daudz cilvēku no valsts austrumu apgabaliem, kur izdzīvošanas apstākļi ir vēl sarežģītāki.
Kijivieši cenšas saglabāt dienas ritmu
Kāds ir cilvēku noskaņojums kara 300. dienā? Viena daļa pie notiekošā ir pieraduši, viņi ir iemācījušies izdzīvot šādos apstākļos, bet, protams, visi ļoti gribētu kara un visu šo šausmu beigas. Lai arī pēdējo nedēļu laikā jūtami pieaugusi intensitāte, ar kādu Krievija uzbrūk Kijivai, iedzīvotāji cenšas iespēju robežās saglabāt savu dienas ritmu.
Un pat pēc vairāku stundu ilga gaisa uzlidojuma ir skolas, kur bērni atgriežas skolā un klātienē turpina mācības apstākļos, kuros nav ne elektrības, ne siltuma, ne ūdens.
Līdzīgas noskaņas pārvarēt visas grūtības kopīgā mērķa – uzvaras – labā ir arī amatpersonu paziņojumos. Kā otrdien, kara 300. dienā, norādīja Kijivas apgabala administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba, iebrucējam nav izdevies lauzt ukraiņu pretošanās garu, Ukraina uzvarēs šo cīņu un atjaunos visu izpostīto, un pie tā jau tagad tiek strādāts.
Piemēram, Kijivas apgabalā, kur atrodas arī plašākai sabiedrībai atpazīstamās Buča, Irpiņa, Borodjanka, jau ir atjaunoti vairāk nekā 4600 objekti. Pamatā izglītības un veselības aprūpes iestādes, turpinās arī dzīvojamo ēku atjaunošana, taču darba, protams, vēl ļoti daudz un priekšā ir grūta ziema.
KONTEKSTS:
20. decembrī apritēja 300 dienas, kopš Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā. Kā liecina Ukrainas oficiālie aprēķini, Krievijas iebrucēji šajā laikā zaudējuši jau gandrīz 100 000 karavīru.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
