ĪSUMĀ:
- Brīvprātīgo organizācija "Save Ukraine" evakuē cilvēkus no frontes karstajiem punktiem.
- Palīdzības vienībai uz dažām dienām pievienojās Latvijas Radio korespondente Ukrainā.
- Brīvprātīgie palīdz cilvēkiem pamest vietas frontes pievārtē, kur nav elektrības un telefona sakaru.
- Časivjara atrodas netālu no Krievijas uzbrukumiem pakļautās Bahmutas, kur aizvien ir vairāki tūkstoši iedzīvotāju.
- Lēmums pamest mājas ukraiņiem visbiežāk bijis ļoti smags.
- Brīvprātīgie cenšas atvieglot aizbraukšanas procesu – no transporta līdz finansēm.
Latvijas Radio četras dienas pavadīja kopā ar brīvprātīgajiem no organizācijas "Save Ukraine", kas evakuē cilvēkus no frontes karstajiem punktiem. Vienība, kurai pievienojās korespondente, darbojas ļoti plašā teritorijā Doneckas apgabalā un katru dienu saņem izsaukumus no cilvēkiem, kas piekrīt evakuēties un ļauj, lai viņus izved no karstajiem punktiem. Tās ir vietas frontes pievārtē, kur jau sen nav elektrības, daudzviet nedarbojas arī telefona sakari un tās nemitīgi tiek apšaudītas.
Piemēram, Časivjara ir apdzīvota vieta pāris kilometru attālumā no Bahmutas, kuru pakļāvuši Krievijas uzbrukumi. Bahmutā par spīti regulārām Krievijas apšaudēm aizvien palikuši 6000 Ukrainas civiliedzīvotāji. Arī Časivjarā daudzas ēkas ir iznīcinātas, bet daļa šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāju joprojām nevēlas pamest savas mājas.
Časivjarā Latvijas Radio arī sastapa vietējo stārastu Andreju, kas ir vecākais atbildīgais par trīs ciemiem un kurš arī apzina iedzīvotājus, kuri ir gatavi evakuēties. Andrejs palīdz organizēt viņu izbraukšanu.
Andrejs: Aptuveni 200 cilvēki vēl ir palikuši.
Latvijas Radio: Jūs sakāt, lai brauc prom?
Andrejs: Jā, bet kā kuram... vienam nav, kur braukt, citam nav naudas. Mēs jau lieliski zinām, kāda tur ir situācija. Cilvēki tur aizbrauc, nav viņiem kur palikt.
Latvijas Radio: Cik bērnu šobrīd ir teritorijā?
Andrejs: Bērnu vairs nav, visus izveda, vakar pēdējos aizveda.
Latvijas Radio: Ko jūs tālāk darīsiet?
Andrejs: Pagaidām strādājam. Es strādāju vietējā pašvaldībā. Līdz pēdējam, kā saka; kapteinis aiziet pēdējais... Es taču nepametīšu cilvēkus.
Iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas braukt prom, ir ļoti dažādi.
Piemēram, izdevās aprunāties ar diviem vīriešiem, kurus vēl ceturtdien izveda no Bahmutas. Un abi stāstīja, ka palikuši tur, lai sargātu savas mājas. Vienam no vīriešiem māju ceturtdienas rītā sabombardēja, pašam paveicās, jo tobrīd viņš bija izgājis. Ņemot vērā, ka mājas vairs nav, viņš piekritis, ka viņu izved no turienes. Arī otrs vīrietis teica, ka palicis tik ilgi, lai nosargātu īpašumu. Arī viņa mājas pagalmā ir trāpījis šaviņš, un viņš tagad tomēr piekritis tuvinieku lūgumiem doties prom.
Abiem vīriešiem un arī citiem Ukrainas civiliedzīvotājiem lēmums pamest mājas bijis ļoti smags, jo jāsaprot, ka cilvēki tur atstāj visu savu iedzīvi un sāk dzīvi no nulles svešā vietā, kas ir sarežģīti.
Sākotnēji cilvēkiem palīdz brīvprātīgie. Gan ikdienā, kad viņi, riskējot ar savām dzīvībām, ved pārtiku un ūdeni uz frontes karstajiem punktiem, gan pēcāk, palīdzot viņiem evakuācijā, gan tālāk ar dažādām formalitātēm, lai viņi tiktu pie kāda finansiāla atbalsta. Brīvprātīgie palīdz arī organizēt transportu un piedāvā izmitināšanu.
Savu māju pametušo ukraiņu galamērķis ir atkarīgs no situācijas. Ja ir tuvinieki kaut kur drošākās vietās, tad brīvpprātīgie palīdz viņiem uz tām aizkļūt, ja nav, – tad ir apgabali Ukrainas iekšienē, kas uzņem frontes apgabalu bēgļus. Piemēram, no Doneckas apgabala bēgļus pārved uz vienu apgabalu Ukrainā, no Harkivas – uz citu, kur viņi jau tiek izmitināti ilgākai palikšanai.
Jāatzīst, ka bīstama situācija ir ne tikai pie pašas frontes līnijas dzīvojošajiem, bet arī attālāk esošajiem. Piemēram, trešdien laikā, kad Latvijas Radio ar brīvprātīgajiem bija devies uz frontes pusi, raķete trāpīja pilsētā, kur brīvprātīgie bija apmetušies – Pokrovskā –, tur nopietni cieta daudzstāvu dzīvojamā ēka. Uzbrukuma rezultātā tika nogalināti trīs vietējie iedzīvotāji, vēl 11 tika nopietni ievainoti.
Līdz ar to augsti riski ir daudzviet Ukrainā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
