Krievijas izšautās raķetes sestdien krita Vovčankā, kur ir postījumi dzīvojamiem namiem un arī ievainotie, bet pirmdien apšaudē cietusi Kupjanska, kur ir mazāki, bet tomēr postījumi. Abas šīs vietas ir aptuveni 80 un 100 kilometru attālumā no Harkivas.
Krievija turpina terorizēt Harkivu
Iepriekš vairāki raķešu trāpījumi atkal sabojājuši energopiegādes sistēmas Harkivā, tāpēc daudzviet ir tumšs, nav gaismas un siltuma, kamēr notiek labošanas darbi. Harkivā ļoti taupa resursus, un drošības dēļ tumsā pilsēta nav lieki izgaismota, lai nepievilinātu uzbrucējus.
Teju pirms gada februārī par Harkivu risinājās ļoti smagas cīņas, bet Krievijas armija tika padzīta. Lai gan ienaidnieka karaspēks tagad atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no Harkivas, tas turpina regulāri terorizēt gan pilsētu, gan apkārtni, šaujot raķetes.
Par to, ka Krievija nekādā veidā negrasās šo karu beigt, atgādina Ukrainas ikdiena, nemitīgās apšaudes. Patlaban īpaši smagas cīņas notiek pie Bahmutas pilsētas Ukrainas austrumos, kur Krievijas karaspēks izdara milzīgu spiedienu.
Krievija apgalvo, ka tai ir izdevies ieņemt vēl vienu ciematu – Krasnahoru pie Bahmutas, tas atrodas stratēģiskā vizrienā uz Bahmutu. Šādi Krievija cenšas iespiesties dziļāk un dziļāk Ukrainas austrumos. Eksperti arī saka, ka tas apgrūtina ukraiņu iespējas izmantot smagos ieročus, jo kaujas notiek apdzīvotās vietās, un ukraiņi šajā gadījumā tādus ieročus ielu kaujās nelieto.
NATO aicina sabiedrotos pasteigties ar ieroču piegādi
To, ka nav pazīmju, ka Krievija gatavotos kādā veidā apstāties, bet gluži pretēji – turpina ofensīvu, Briselē, uzrunājot žurnālistus, sacīja arī NATO ģenetālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Gandrīz gadu pēc iebrukuma Putins negatavojas mieram. Viņš uzsāk jaunas ofensīvas. Tāpēc mums jāturpina apgādāt Ukraina ar tai nepieciešamo uzvarai un mieram.
Ātrums glābs dzīvības. Ja Putins uzvar Ukrainā, tad vēstījums viņam un citiem autoritāriem režīmiem ir – spēks tiek apbalvots. Tas mūsu pasauli padarītu bīstamāku un mūs visus ievainojamākus. Tāpēc es pozitīvi uztveru nesenos sabiedroto paziņojumus par tankiem, smago bruņojumu un apmācībām Ukrainai," teica Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs mudina sabiedrotos pasteigties. Saprotams, ka apsolītie tanki vēl ir ceļā. Ir ziņas ka Dānija atdevusi Ukrainai visas savas pašgājēju haubices. No ASV pienāk ieroču sūtījumi.
Vācija patlaban intensīvi apmāca Ukrainas karavīrus izmantot "Leopard 2" tankus, kuriem Ukraina jāsasniedz tuvākajos mēnešos. Un arī Polijā šādas mācības notiekot, turklāt tās parastos apstākļos ilgstot vairākus mēnešus, bet šajā gadījumā ukraiņu karavīrus apmācīs ātrā tempā.
NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pirmdien sacīja, ka NATO ir jāpalielina munīcijas ražošana, jo Ukraina izmanto ievērojami vairāk munīcijas, nekā alianse spēj saražot ar pašreizējām jaudām, un tas iztukšo krājumus.
Stoltenbergs atzina, ka NATO saskaras ar problēmu, jo pašreizējais lielkalibra munīcijas gaidīšanas laiks ir pieaudzis no 12 līdz 28 mēnešiem.
Stoltenbergs arī norādīja, ka sabiedroto pašu ieroču rezerves ir krietni patukšojušās un tās būtu jāatjauno.
Otrdien par to visu Briselē runās arī NATO valstu aizsardzības ministri, kā arī par iespējamo kaujas lidmašīnu piegādāšanu Ukrainai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
