Tie, kam nepieciešama tūlītēja palīdzība, īpaši, kas ieradušies bez sava auto, tiek sagaidīti uz robežas. Pirmkārt, tiek noskaidrots, vai nepieciešama medicīniska vai cita veida palīdzība.
"Lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem, šeit strādā labdarības organizācijas, brīvprātīgie, ir iespēja sasildīties teltī, iedzert siltu tēju, kā arī paēst," stāsta LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Pierobežā LTV arī sastapa sievietes, kuras nupat ieradušās no Poltavas. Tiem, kas tikko šķērsojuši robežu pēc daudzu dienu ceļa, ir liels atvieglojums. Bēgle no Poltavas Valentīna atzina: "Tagad šeit jūtos kā paradīzē!"
Nogurums te mēdz mīties ar izmisumu un dusmām, īpaši tiem, kas nāk no Krievijas bombardēšanas smagāk skartajiem rajoniem, piemēram, Harkivas.
Bēgle no Harkivas Marija lūdza: "NATO, lūdzu, slēdziet debesis virs Ukrainas. Mans tēvs joprojām manā dzīvoklī, ir daudz raķešu! Es tiešām nezinu, ko darīt. Esmu no Harkivas. Gribu strādāt, esmu angļu valodas skolotāja. Es tikai gribu, lai man būtu ģimene. Es tikai gribu dzīvot."
Te redzamas rūpes arī par cilvēku nogādāšanu tālāk Polijā vai citām valstīm. Kārtējo reizi ieradies lietuviešu labdarības organizācijas "Stiprāki kopā" busiņš. Kopš kara sākuma viņi Lietuvā nogādājuši vairāk nekā 600 bēgļu. Šajā vakara stundā – ģimene no Odesas.
Bēgle no Odesas Oksana sacīja: "Situācija ļoti smaga. Visi baidās. Braucām ar sievieti no Ohtirkas Sumu apgabalā, viņa teica, pilsēta vienkārši sabombardēta. Viņi tur pameta visu. Mēs vēl vismaz kaut ko varējām paņemt."
Bēgļu plūsmām nerimstot, noslodze ir liela. Ārpus tiešajiem darba pienākumiem te palīdz arī britu žurnālists Veslijs Dodss – īpaši noderīgas esot tieši viņa krievu valodas zināšanās komunikācijai ar ukraiņiem. Viņš reiz vairākus gadus strādājis Krievijā.
Dodss sacīja: "Protams, katru dienu nāk daudz bēgļu. Cilvēki ir noguruši. Mēs, brīvprātīgie, arī noguruši. Patlaban nav [citas] palīdzības. Esam mēs, un viss. Te nav Sarkanā Krusta, nav Apvienoto Nāciju. Tikai mēs."
Runājot par komunikāciju, kāds vietējais poļu mobilo sakaru operators bēgļiem piedāvā bezmaksas SIM kartes, lai viņi nepaliktu bez sakariem.
Krievijas karam pret Ukrainu turpinoties, tas diemžēl nozīmē, ka nerimst arī bēgļu plūsmas – viņu skaits jau pietuvojies divu miljonu atzīmei. Apvienoto Nāciju Organizācija to nosaukusi par visstraujāk augošo bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
