"Diženā Krievijas tauta un Krievija sadzirdēja Krimas iedzīvotāju saucienu! Lai dzīvo Krima! Lai dzīvo Krievija! Lai dzīvo Putins!" mītiņā sauca Vladimirs Konstantinovs. Līdzīgu sajūsmu pauž arī Simferopoles iedzīvotājs Valērijs Galaguzovs: "Dvēselē – prieks! Jo mēs esam atgriezušis mīļajā dzimtenē. Es kā virsnieks devu zvērestu PSRS, pēc tam nokļuvu Ukrainā, bet te tāds bardaks…"
''Tagad es zinu, ka manu dēlu neiesauks uz Doņecku un tur nenogalinās, bet viņš dzīvos brīvajā Krimā," sacīja Simferopoles iedzīvotāja Olga Lebedinska. Viņa atzīst, ka dēlu var iesaukt Krievijas armijā, taču tā, pēc sievietes domām, "negrasās ne ar vienu karot". Savukārt uz norādi, ka Doņeckā jau bija tieši Krievijas armija, sieviete noteica: "Nē, Doņeckā nebija regulāro armijas daļu".
Tikmēr Simferopoles iedzīvotāja Irina Sergejeva atzina: "Man patīk ukraiņu tauta, ukraiņu valoda, bet esmu pret Ukrainas valdību, kura te sastrādāja šausmu lietas".
Divus gadus seno pagātni Krimā daudzi sauc par “Janukoviča laikiem”. Un daudzi Krimas iedzīvotāji atzīstas – pirms tā sauktā referenduma solītā vieglā dzīve un labklājība tā arī nav atnākusi. Tagad cenas veikalos bieži sasniedz pat Maskavas līmeni, degvielas cenas pat augstākas, bet kvalificēto valsts sektora darbinieku algas ir divsimt, pat 100 eiro mēnesī. Vakaros pilsēta ir tumša – visā Krimā ieviests elektrības taupīšanas režīms.
Krima šomēnes ir pilna ar lieliem plakātiem Krievijas karoga krāsās, Vladimira Putina portretiem un slaveno saukli “Krima ir mūsu”. Ar šādiem plakātiem pēc būtības aplīmēti visi lielie reklāmas laukumi Simferopolē. Taču tas nebūt nav vienīgais ietekmes veids.
Pirms aneksijas Ukrainas kultūras centra dibinātājs Leonīds Kuzmins strādāja par Ukrainas vēstures skolotāju, taču par aktīvo Ukrainas pozīciju viņu atlaida. Tagad viņš mēģina saglabāt ukraiņu kultūru Krimā. Taču varas iestādes pat nesaskaņo Tarasam Ševčenko veltītus pasākumus – to pamato ar ārkārtas situāciju Krimā.
Leonīds stāsta – tagad Krimā vairs nav nevienas skolas, kur mācības notiktu ukraiņu valodā. "Vēstures stundās stāsta, ka esam krievi. Pat tad, kad piemin Kijevas Krievzemi, bērniem saka, ka tās bija krievu kņazistes, ka ukraiņi īstenībā ir mazkrievi," teica vīrietis.
Leonīds piebilda – viņaprāt, Krievijas varas iestādes tagad dara to, ar ko Kijevai vajadzēja nodarboties pēdējos 25 gadus. "Mums skolās nekad nebija pilsoniskās, patriotiskās izglītības. Ukraina cerēja uz cilvēku pašapziņu, bet valsts austrumos un dienvidos tā ir izplūdusi un vajadzēja audzināt. Tagad to dara Krievija…"
Pēc dažādu cilvēktiesību organizāciju aplēsēm, tostarp Krievijas “Memorial“, Krimā tagad ir vairāki desmiti politieslodzīto. Viens no viņiem - Olgas Afanasjevas dēls Genādijs. Arestēts uzreiz pēc aneksijas un notiesāts uz septiņiem gadiem kolonijā bēdīgi slavenajā režisora Oļega Sencova lietā. Genādiju, kas iesaistījās Eiromaidana kustībā, Krievijas tiesa uzskata par teroristu. Jaunieša sniegto liecību dēļ par vainīgo terorismā atzina arī pašu Sencovu.
"Pie pirmās iespējamības dēls tiesai paziņoja - liecināju pret sevi un citiem, jo tiku spīdzināts. 10 dienas viņam neļāva gulēt, vēl uz galvas uzvilka gāzmasku un aizbāza gaisa padevi; kad viņš smaka nost, ievadīja gāzi. Izģērba pliku un pie dzimumorgāniem pieslēdza elektrisko strāvu… Es pat kā māte nevaru jums visu izstāstīt," sacīja Genādija Afanasjeva māte Olga Afanasjeva.
Bargas represijas Krimā vērstas pret Krimas tatāriem. Desmitiem aizturēto un apcietināto aktīvistu, tagad Krimas prokuratūra vēlas arī Krimas tatāru vēlēto orgānu Medžlisu pasludināt par ekstrēmistisku organizāciju. Viens no pamatojumiem – daži Medžlisa līderi organizē Krimas blokādi.
"Medžliss no paša sākuma pasludināja – notiekošais ar Krimu ir pretrunā ar Ukrainas likumdošanu, starptautiskajām tiesību normām un galvenais, neprasot viedokli Krimas pamattautai – Krimas tatāriem. Mēs visu laiku to atkārtojam, un tas bojā to ideālo bildīti, ka Krimā viss esot normāli un visi ar visu esot apmierināti," sacīja Medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželals.
Jau ziņots, ka 2014.gada 16.martā Ukrainas teritorijā Krimā notika starptautiski neatzīts referendums, kas kļuva par pamatu pussalas nelikumīgai aneksijai no Krievijas puses.
