Moduļu māju ciematiņš Harkovas pievārtē uzbūvēts pirms septiņiem gadiem dažus mēnešus pēc kara sākuma Donbasā. Tas paredzēts cilvēkiem, kas bēga no bruņotā konflikta. Vienlaikus te iespējams izmitināt 480 cilvēku.
Šo astoņu gadu laikā šajā ciematā īsāku vai ilgāku laika posmu dzīvojuši aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku. Patlaban šeit mitinās ap 70 iemītnieku.
Teju visi, kas patlaban vēl šeit dzīvo, te uzturējušies no pirmās dienas. Starp viņiem arī Ludmila Bobova, kas 2014. gadā atbēga no Luhanskas apgabala.
Ludmila atbēga uz Harkovu ar vienu no pēdējiem vilcieniem. Šeit dzīvo kopā ar vīru un māti, abiem ir invaliditāte. Patlaban mitinās 30 kvadrātmetros, bet iepriekš – tikai 12 kvadrāmteru istabā.
“Diemžēl tie nav apstākļi, kuros gribētos dzīvot. Taču nekas cits neatliek,” atzīst Ludmila.
Vācijas savulaik sagādātie konteinermājokļi savu mūžu jau ir nokalpojuši. Ir problēmas ar mitrumu, jumtu.
“Mājīguma sajūtu radīt grūti,” noteic Ludmila. Viņa pati piestrādā par šuvēju.
“Nopirkt dzīvokli es nevaru, man nav tādas naudas. Nopelnīt arī grūti, jo jau vecums. Un arī ģimene tāda. Turklāt draudi no ārienes nekur nepazūd.”
Kara gadījumā viņai nāktos bēgt vēlreiz.
“Man ļoti negribētos, lai notiktu briesmīgākais. Man to ļoti negribas. Taču sekoju līdzi, sekoju ziņām, protams.”
“Kā attīstīsies situācija – grūti spriest. Nezīlēsim. Esmu reāliste, ir sarežģīti. Situācija ir sarežģīta. Un tā ilgi būs sarežģīta,” secina Ludmila.
Saspiestos apstākļos vienā no konteinernamiem dzīvo arī Irina Beļinska ar vīru. Arī viņa Harkovā ieradusies no Luhanskas apgabala, 2014. gadā atbēga ar bērniem un mazbērniem.
“Toreiz sāka naktī šaudīties. Nezinājām, kas noticis. Tikai, ka šauj. Savācām mantas, un trijās mašīnās uzreiz aizbraucām. Tad uzzinājām, ka tur notiek kaujas.”
Kad Irina sazinās ar Luhanskā vēl dzīvojošiem radiem un paziņām, izvairās runāt par konflikta tēmu.
“Šo tēmu viņi nekad neaizskar, cenšas no tās izvairīties. Pārsvarā runājam par apsveikumiem dzimšanas dienā, sarunājamies tīri cilvēcīgi. Bet par šo tēmu nerunājam.”
Ciemata iemītnieki cer, ka viņu dzīves apstākļi drīz uzlabosies. Atbildīgās ministrijas solījušas, ka uzbūvēs trīs daudzdzīvokļu namus šajā teritorijā, aizstājot konteinernamiņus. Taču priecāties vēl par agru, atzīst šeit dzīvojošie – pagaidām tas ir tikai plāns.
“Lieta tāda, ka tas ir tikai plāns. Priecāties vēl ir par agru,” spriež bēgļu nometnes iemītniece Ludmila Bobova.
