Panorāma

Bētlemē norit tradicionālie Ziemassvētku pasākumi

Panorāma

Panorāma

Reportāža no Donbasa: Vai Krievija iebruks Ukrainā?

Reportāža no Donbasa: Vai Krievija iebruks Ukrainā?

Kaut Krievija šodien paziņoja, ka vairāki tūkstoši karavīru no Ukrainas robežas atgriežas dislokācijas vietās, satelītattēli liecina, ka to spēku koncentrēšana joprojām turpinās. Vai atkal būs karš? Šāds jautājums ir daudzu Ukrainas iedzīvotāju prātos. Latvijas Televīzija devās uz Donbasu, lai skaidrotu, kāda ir situācija un ko domā vietējie?

Pirms septiņiem ar pusi gadiem šeit, Ukrainas austrumos, notika sīvas sadursmes, prokrelimskie separātisti centās ieņemt teritorijas, Ukrainas spēki stājās pretim. Šajā apgabalā atrodas tādas kaujas piedzīvojušas pilsētas kā Slavjanska, Kramatroska, Družkivka.

Šeit sākas Družkivkas pilsēta, un šajā rajonā 2014. gada pavasarī vasarā notika smagas kaujas starp Ukrainas spēkiem un prokremliskajiem separātistiem. Šajā vietā atradās separātistu kontrolpostenis, un šī apkārtne bija mīnēta. Patlaban aptuveni 30 kilometru (km) attālumā – kādu 40 minūšu brauciens – no šejienes atrodas kontaktlīnija. Savukārt pusotras stundas brauciena attālumā – Doņeckas pilsēta, kas joprojām atrodas prokremlisko separātistu kontrolē.

Pie ceļa uz Doņecku bijušo kauju vietā tiekamies ar Družkivkas žurnālistu Jevģēniju Fialko, kurš toreiz uzmanīgi sekoja notiekošajam. Tostarp kāda priestera liktenim, kurš mēģinājis samierināt abas puses, taču te pie blokposteņa separātistu nogalināts, saka Fialko. Viņš cer, ka vēl viena kara nebūs.

Žurnālists, Družkivkas domes deputāts Jevģēnijs Fialko

“Būs vai nebūs karš, to neviens nezina. Situācija, protams, ļoti satraucoša. Pirmkārt, bail par sievietēm, bērniem, vecīšiem. Negribētu, lai atkārtotos šie notikumi, bet esam gatavi visam. Šī ir mūsu zeme," saka žurnālists, Družkivkas domes deputāts Jevģēnijs Fialko. “Kāpēc Putins to dara? Jo impērija var pastāvēt tikai uz paplašināšanās rēķina. Neizplešoties tā sāk brukt, tādēļ viņš meklē jebkādas iespējas līst tālāk un tālāk.”

Iebraucam Družkivkas pilsētā.

Te Družkivkas kara komisariāts, kur reģistrējas jauniesauktie, arī sievietes – Ukraina ir paaugstinātā gatavībā. Pie piemiņas vietas konflikta upuriem ziedus noliek Anatolijs Vodolazskis, kuram piešķirts “Ukrainas tautas varoņa” tituls. 2014. gadā, kad Družkivku uz laiku bija ieņēmuši separātisti un Ukrainas karogi noņemti, Vodolazskis, protestējot viens pats centrālajā laukumā izgājis ar Ukrainas karogu. Vēlāk separātisti viņu atrada.

Anatolijs Vodolazskis

“Mani aizveda uz Kramatorsku, kur, protams, mani nedaudz apstrādāja. Izsita visus zobus. Es biju izgājis simboliskā protestā," stāsta Družkivkas iedzīvotājs Anatolijs Vodolazskis.

Tagad, septiņus gadus vēlāk, pastāv iespēja, ka būs Krievijas iebrukums Ukrainā. Vai Ukrainas armija ir gatava?

"Armija mums tagad ir daudz spēcīgāka, pastāvīgi kaujās, pastāvīgā kustībā, pastāvīgi pārņem ārvalstu pieredzi. Esmu bijis gandrīz visos poligonos. Redzēju, kā mūsējie gatavojas Krievijas iebrukumam. Es par mūsu armiju nesatraucos. Cīņa būs šausmīga. Mēs vairs nekur neatkāpsimies," norāda Vodolazskis.

Palīdzība?

"Ar Eiropas Savienības atbalstu pārāk nerēķinos. Rēķinos ar NATO un Turciju, jo jau sākuši nākt ieroču sūtījumi, kas sevi labi parādījuši kaujās. Un krievi jau sākuši nedaudz baidīties. Ja būs palīdzība un atbalsts no NATO puses, domāju, mēs visu nosargāsim. Un Ukraina plauks," spriež Vodolazskis.

Pirms septiņiem gadiem seprātistu kontrolē bijušajā Družkivkā tolaik milicijas iecirkņa pagrabos kaujinieku ieskatā īpaši neuzticamie tika ieslodzīti un arī spīdzināti. Arī pareizticīgo priesteris tēvs Dionīsijs, kurš izrāda kameru, kurā reiz bija ieslodzīts. Viņš pārliecināts, ka Ukrainas karavīri nepieļaus, ka tie laiki atgriežas.

Tēvs Dionīsijs

"Domāju, ka nē. Armiju pazīstu no iekšienes, zinu, ka tā ir pilnīgi citāda, nekā 2014., 2015., 2016. gadā. Tā tiek finansēta, puiši ir apģērbti, apauti, pabaroti, ne tādā stāvoklī, kādā savulaik bija. Varēsim stāties pretī," uzskata tēvs Dionīsijs.

Vakarpusē ierodamies netālu esošajā Kramatorskā.

Tā kā viena no lielākajām Ukrainas pilsētām Doņecka joprojām atrodas separātistu rokās, tad Doņeckas apgabala administrācija pārcelta uz Kramatorsku. Šeit tikāmies ar apgabala gubernatoru.

Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko stāsta, ka varasiestādes ir gatavas, arī vietējie iedzīvotāji nesen instruēti, kā rīkoties gadījumā, ja notiek iebrukums no netālu esošajām separātistu kontrolētajām teritorijām. 

Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko

“Separātisti nepastāv bez Krievijas Federācijas atbalsta. Mēs vēlamies, lai pasaule saprot, ka bez Krievijas atbalsta viņi nav spējīgi izdarīt neko. Kopumā tā ir nesagatavota vai daļēji sagatavota cilvēku grupa. Mēs esam gatavi stāties pretim iebrukumam, novērojam viņu darbības. Tas ir Krievijas, nevis separātistu iebrukums,”  norāda Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko.

Vairāk nekā 200 kilometrus uz dienvidiem no Kramatorkas Azovas jūras krastā ir Mariupoles pilsēta.

Arī tā ir aptuveni pusstundas brauciena attālumā no kontaktlīnijas. 2014. gadā cīņās par kontroli pār stratēģiski svarīgo pilsētu tika iznīcināts policijas iecirknis. Galu galā virsroku guva Ukrainas spēki.

Kopš kaujām šeit, Mariupolē, ir pagājuši septiņi gadi, un tagad ir bažas, ka pilsētu tās varētu piemeklēt atkal. Viedokļi par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā dažādi.

“Protams, ir satraukums. Tas var notikt," atzīst Mariupoles iedzīvotājs Deniss. "Mēs nezinām, kā gatavojas rīkoties Krievija, kā veidosies attiecības starp mūsu valstīm, bet mēs ceram uz mieru un draudzību starp mūsu tautām.”

“Es tam neticu, tas nevar būt. Es nedomāju, ka Putins par ko tādu izšķirsies. Mēs taču galu galā  dzīvojam normālos laikos. Kas reiz noticis, tas noticis. Kā risināt šo situāciju, par to jādomā mūsu valstsvīriem, bet kopumā man šķiet, ka ir cilvēki, kuriem ir izdevīgi šo situāciju šūpot,” saka Mariupoles iedzīvotājs Ivans.

Krievija šodien paziņoja, ka beigusi 10 tūkstošu Krievijas karavīru mēnesi ilgušās mācības Ukrainas tuvumā, kas daudziem rada cerības, ka līdz karam nenonāks. Tomēr tā ir tikai daļa no aptuveni 100 tūkstošiem Krievijas karavīru, par kuru pulcēšanos pie robežām ziņots līdz šim. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt