Mikolajivas pilsētu Krievija iebrukuma pirmajās dienās centās ieņemt, taču Ukrainas bruņotajiem spēkiem uzbrukumu izdevās atvairīt. Tagad fronte atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā. Pilsētā dzirdama attāla artilērijas dunoņa, pa to bijuši arī raķešu triecieni.
Tomēr te joprojām dzīvo vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Un, lai dabūtu dzeramo ūdeni, viņiem jādodas uz īpašam vietām, kas iekārtotas daudzviet pilsētā.
"Kara dēļ mums pilsētā nav ūdens. Proti, ūdens ir, bet caurulēs tehniskais ūdens. Šis ir dzeramais ūdens. Tādos, lūk, apstākļos dzīvojam," stāsta Mikolajivas iedzīvotājs Pāvels.
Mikolajivas māju krānos ūdens ir, taču tas ir sāļš – nederīgs dzeršanai un lietošanai pārtikā. Tā tas ir kopš aprīļa vidus, kad karadarbības dēļ cieta ūdensvads no Dņepras upes. Lielākā daļa ūdensvada ir okupētajā teritorijā, un to salabot nav iespējams. Tagad centralizētajā sistēmā tek ūdens no blakus esošās Dienvidbugas upes, taču tas ir pārāk sāļš.
"Šo [atnesto] ūdeni izmantojam, lai nomazgātu produktus, jo krāna ūdeni nevar izmantot ēdiena gatavošanai. Ar šo ūdeni var arī noskalot traukus, jo no krāna ūdens uz tiem paliek nepatīkami nosēdumi," teic pilsētas iedzīvotāja Anastasija.
Arī Anastasija, sākoties karam, devās prom no pilsētas, taču vēlāk atbrauca atpakaļ. Viņa skaidro: "Biju aizbraukusi, taču atgriezos, jo tomēr gribas mājās. Mēdz būt ļoti skaļas dienas. Bijis daudz bīstamu dienu. Pēdējās trīs dienas salīdzinoši mazliet klusākas. Bet apšaudes ir tik haotiskas, ka nemaz nezinām, kur kas atlidos. Tādēļ katrs šeit paliek dzīvot uz savu risku."
Par kara tuvumu pilsētā liecina sagrautās ēkas. Mikolajivas apgabala administrācijas ēku marta beigās sagrāva Krievijas raķešu trieciens – vairāk nekā mēnesi kopš iebrukuma sākuma. Sprādziens bija loti spēcīgs. Tagad ēkas vidū rēgojas milzīgs caurums. Stāvu pa stāvam te palikuši vien izpostīti kabineti. Tajos joprojām pamestas mētājas papīru ķīpas un darba galdi. Torīt cilvēkiem cenšoties glābties, uz sienas palicis asiņainas plaukstas nospiedums.
Todien bija aptuveni ceturksnis pirms deviņiem no rīta, un administrācijā strādājošie bija sākuši tikko ierasties darbā. Tajā brīdī ēkā atradās jau vairāki desmiti cilvēku, un tad notika raķetes trieciens, ēku nopostot. Bojā gāja 37 cilvēki, vēl vairāki desmiti ievainoti.
No šejienes pārskatāma pilsēta, kurā pirms Krievijas iebrukuma dzīvoja pusmiljons cilvēku, bet tagad palikusi labi ja puse iedzīvotāju.
Ukrainā un pasaulē tagad plaši pazīstamā Mikolajivas apgabala administrācijas vadītāja Vitālija Kima kabinets atradies ceturtajā stāvā – vietā, kur tagad palicis tikai milzīgais caurums. Viņš pats administrācijas ēkā trieciena brīdī vēl nebija ieradies.
Sarunu ar Mikolajivas apgabala administrācijas vadītāju Vitāliju Kimu lasi šeit.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
