Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža no Libānas pierobežas bēgļu nometnēm

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Divu latviešu sieviešu stāsti par dzīvi Libānā

Reportāža: Islāma radikālisma vēji nav gājuši secen Kosovai

REPORTĀŽA: Islāma radikālisma vēji nav gājuši secen Kosovai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ieilgstot karam Sīrijā, starptautiskajai sabiedrībai nācās stāties pretim vēl vienai problēmai – kaujas laukos parādījās radikālo džihādistu grupējumi, tādi kā „Islāma valsts”. Šo stāvojumu neskarta nepalika arī Kosova – neliela Balkānu valsts ar sarežģītu vēsturi, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, bet vienlaikus sabiedrība ir ļoti sekulāra. Par spīti tam augsni arī šeit radušas radikalizācijas vēsmas. Tikuši aizturēti imami un vairāki desmiti personu, kas atgriezušās no kaujām Sīrijā.

300 kosoviešu devušies uz Sīriju

Kosovā pirms astoņiem gadiem pasludināja neatkarību no Serbijas. Kosova ir sešas reizes mazāka nekā Latvija, bet iedzīvotāju skaits ir līdzīgs - aptuveni divi miljoni.

95% iedzīvotāju – Kosovas albāņi – ir musulmaņi, bet nācija ir sekulāra. Mošeju ir daudz, bet galvaspilsētas Prištinas ielās praktiski nav redzama neviena sieviete musulmaņu galvassegās, cilvēki ģērbjas tāpat kā citur Eiropā. Daudz kur redzami arī ASV karogi - 17 gadus pēc tam, kad NATO un ASV iesaistīšanās palīdzēja izbeigt Kosovas karu. Kosoviešiem patīk amerikāņi - Prištinā ir bijušā ASV prezidenta Bila Klintona statuja. Arī viens no bulvāriem nosaukts bijušā prezidenta Džordža Buša juniora vārdā.

Tomēr kopskaitā aptuveni 300 kosoviešu pēdējos gados devušies uz Sīriju, lai pievienotos tādiem radikālo džihādistu grupējumiem kā „Islāma valsts”. Kosovas Drošības pētījumu centrā norāda, ka tās ir sekas dažādu iemeslu kopumam - daži līdzīgi tiem pašiem, kas kaujiniekiem no rietumvalstīm, citi vairāk unikāli Kosovai.

Vieni uzskatīja, ka dodas uz Sīriju, lai vietējos iedzīvotājus aizsargātu no prezidenta Bašara al Asada režīma. Vēl viens iemesls ir, ka pēc 1999.gada Kosovas kara šeit parādījās konservatīvākas ievirzes islāms.

Arī – tāpat kā rietumvalstīs – internets un sociālie mediji, kurus vervēšanai aktīvi izmantoja džihādistu grupējumi. Kombinācijā ar slikto ekonomisko un izglītības sistēmas situāciju, bezdarbu, korupciju tas aptuveni 300 kosoviešus pārliecināja doties uz Sīriju.

 

Radikālo strāvojumu «kājas aug» Bosnijā un Maķedonijā

Kosovas policijas Robežu kontroles un uzraudzības departamenta direktors Kamers Januzajs skaidroja, viens galvenajiem kaujinieku ceļiem bijis lidot no Prištinas lidostas uz Stambulu Turcijā, lai tālāk jau dotos uz Sīriju. „Mums nav vajadzīga vīza ceļošanai uz Turciju. Ja viņi ir Kosovas pilsoņi, par viņiem datubāzēs nav ierakstu, viņi ir izpildījuši visus kritērijus, piemēram, viņiem ir pase, pietiekami naudas un var norādīt adresi, kur paliks, un mums nerodas nekādas aizdomas, tad mēs viņus nevaram apturēt. Bet, ja mēs redzam ko aizdomīgu, piemēram, vīrietim ir liela bārda, tad mums ir tiesības viņu papildus pārbaudīt detalizētāk. Ja arī tad neko neatrodam, viņš ir brīvs doties tālāk," sacīja Januzajs.

Pēc tam, kad policija pastiprināja kontroli Prištinas lidostā un sāka aktīvus centienus „izķert” personas, kas vēlas pievienoties džihādistiem, maršruts ir mainījies, norāda Kosovas Drošības pētījumu centra analītiķis Skenders Perteši. Tagad vairāk tiek izmantota kaimiņvalsts Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes lidosta.

Saskaņā ar viņa teikto, radikālo ideju strāvojumiem Kosovā „kājas aug” no kaimiņvalstīm Bosnijas un Maķedonijas, kur bāzējas ekstrēmistu grupas reģionā.

Radikāli noskaņoti musulmaņu garīdznieki jeb imami no turienes centušies izplatīt šīs idejas arī šeit.

Perteši saka, ka šie imami vairumā gadījumu izglītojušies Ēģiptē, kas līdz ar Saūda Arābiju ir valstis, kurās musulmaņu garīdznieki gūst radikālāku islāma izpratni ar ekstrēmisma ideoloģijas ievirzēm.

Uz Sīriju devušos kosoviešu skaits ievērojami sarucis

Analītķis norāda, ka no 300 kosoviešiem, kas devušiem pievienoties kaujām Sīrijā un reģionā, tur šobrīd joprojām atrodas aptuveni 60. Tikpat tikuši nogalināti, bet pārējie atgriezušies Kosovā.

Vairāk nekā 130 tikuši aizturēti. Uz izmeklēšanas laiku aizdomās par tādām lietām kā rekrutēšana vai piedalīšanās kaujās vairāk nekā 30 šobrīd atrodas ieslodzījumā, pārējiem piemērots mājas arests vai policijas uzraudzība, saka Perteši. „Saskaņā ar atgriezušos teikto, viņi atbrauca atpakaļ, jo viņi domāja, ka dodas uz Sīriju, lai cīnītos pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, lai aizsargātu sīriešus, tur dzīvojošos musulmaņus. Bet tur viņi redzēja, kas patiesībā notiek, un secināja, ka viņu priekšstati bija nepareizi, ar viņiem manipulēja," norādīja Perteši.

„Kad konflikts Sīrijā sākās, neviens nevarēja iedomāties, kas notiks vēlāk. Toreiz rietumvalstis, arī Kosovas valdība, pauda atbalstu opozīcijai. Tolaik radikālo džihādistu grupējumi „Islāma valsts” nebija ļoti aktīvi. Kad šie grupējumi kļuva aktīvi, tad valdība sāka rīkoties, lai novērstu mūsu pilsoņu pievienošanos tiem.

Kosovas sabiedrība un iedzīvotāji tagad labāk izprot vardarbīgā ekstrēmisma fenomenu un saprot, ka braukt uz turieni ir pilnīgi nepareizi. Tādēļ Kosovas pilsoņu skaits, kas dodas uz Sīriju, ir ļoti samazinājies," saka Perteši.

Personas no Kosovas joprojām dodas uz konflikta zonām pievienoties kaujiniekiem. Bet, salīdzinot ar laiku pirms trīs, četriem gadiem, kad kaujas laukos panākumus sāka gūt radikālo džihādistu kustības un tie bija vidēji 80 cilvēki gadā, pēdējā gada laikā uz Sīriju devušās jau krietni mazāk - aptuveni 15-20 personas.

 

Politiķi: Kosova nevarēja palikt globāla ekstrēmisma neskarta

Arī Kosovas Eiropas Savienības integrācijas ministrs Bekims Čollaku uzsver, ka - tāpat kā citur pasaulē - varaiestādes tagad stingrāk vēršas pret radikālisma idejām. To, ka vairāki simti kosoviešu devušies uz Sīriju, ministrs komentēja šādi. „Tā ir taisnība. Tāpat kā tā ir taisnība attiecībā uz daudziem Francijas vai Lielbritānijas vai ASV pilsoņiem, kas devušies pievienoties grupējumam „Islāma valsts”.

Kosova nevar palikt šī fenomena neskarta.

Tādēļ ir globālas iniciatīvas cīņai pret terorismu un ekstrēmismu. Un Kosova kā jauna valsts dara visu, ko spēj, lai sniegtu savu ieguldījumu ne tikai cīņā pret terorismu, bet arī spertu soļus turpmākas radikālizācijas novēršanai atsevišķos mūsu sabiedrības elementos," teica Čollaku.

Kosovu aizstāv arī parlamenta deputāte Teuta Sahatčija. „Kosova nav musulmaņu valsts. Kosova ir ļoti sekulāra valsts. Ne tikai mūsu konstitūcijā, bet arī mūsu domāšanā. Kosova ir kopā ar visām citām progresīvajām valstīm cīņā pret šausmām, kas notiek pasaulē. Mēs parlamentā pieņēmām likumu, kas aizliedz mūsu pilsoņiem piedalīties karos ārvalstīs," saka Sahatčija.

Pieņemtais likums paredz cietumsodu līdz 15 gadiem par pievienošanos kaujām konfliktos Tuvajos Austrumos vai jebkur citur pasaulē bez varasiestāžu ziņas.

Imams: Sīrijas karš nav Kosovas musulmaņu karš

Prištinā dzīvo arī aptuveni 50 gadus vecais musulmaņu garīdznieks, imams Bahri Sejdiu, kurš Latvijas Radio tiek stādīts priekšā kā galvaspilsētas galvenais imams. Viņš ir Prištinas islāma kopienas prezidents. Tērpies tumšā žaketē un baltā kreklā ar sarkanu kaklasaiti, ar tulka starpniecību viņš skaidro, ka iepriekš Kosovā „nebija radikālisma,” bet jaunu strāvojumus ienesuši kari Tuvajos Austrumos. "Karš Sīrijā nekad nav bijusi prioritāte Kosovas albāņiem vai musulmaņiem Kosovā.

Nebija neviens gadījums, kad kāds no musulmaņu garīdzniekiem sludināja došanos uz karu Sīrijā vai pats tur devās. Tie ir tikai indivīdi, kurus kaut kādā veidā ideoloģiski apstrādāja, piemānīja vai apmuļķoja, izmantojot internetu vai citus indivīdus, lai viņus pierunātu doties uz turieni," stāsta Sejdiu.

Uz iebildi, ka aizturēto vidū ir arī vairāki imami, viņš atsaka: “Šos Kosovas musulmaņu kopienas imamus nearestēja, viņus aizturēja. Un pāris mēnešus vēlāk, pēc tam kad viņu stāstus pārbaudīja un izmeklēšana beidzās, viņus atbrīvoja kā nevainīgus."

Viņš atzīst, ka atsevišķas universitātes Tuvajos Austrumos savā darbā ir konservatīvākas. “Es pats savas studijas pabeidzu Ammānā, Jordānijas galvaspilsētā. Bet Tuvojos Austrumos ir citas universitātes, kas ir stingrākas savā ievirzē. To mācīšanas veids atspoguļo arābu domāšanas veidu. Šeit Kosovā to nevar piemērot, jo šeit ir stipra tolerances tradīcija, un cilvēki šeit nav arābi," skaidro Sejdiu.

"Mācīšanas koncepts tur bija vairāk tradicionāls nekā reliģisks. Tādēļ arābu domāšanas veida tradīciju nevar piemērot šeit, Kosovā, jo tā nav mūsu tradīcija. Albāņiem ir citādas tradīcijas.

Piemēram, es šeit, Kosovā, nevaru uzvilkt arābu tradicionālo apģērbu un tajā staigāt apkārt, jo tā nav mūsu tradīcija," pauž Sejdiu.

Arī iepriekš aizturēto un pēcāk atbrīvoto imamu vidū bijuši ārzemēs studējuši garīdznieki. “Daži no viņiem bija studējuši skolās Sīrijā. Citi bija paskaļāki, varbūt mēs viņus pat varam saukt par radikāliem. Daži no viņiem atbalstīja karu Sīrijā. Bet tam nav nekāda sakara ar reliģiju. Pat valdības Eiropā atbalstīja opozīcijas grupējumus karā Sīrijā. Bet, konfliktam turpinoties, mēs vairs nezinām, kas cīnās pret ko. Ir tik daudz sektu, grupējumu. Tādēļ Kosovas valdība, un it īpaši musulmaņu kopiena, to neatbalsta. Grupējumā “Islāma valsts” nav imamu no Kosovas. Tie ir bandīti, kas aizbrauca no šejienes un pievienojās kaujām.

Mēs to esam teikuši ne vienu reizi vien - Kosovas albāņiem, albāņu musulmaņiem - ka viņiem nav jādodas un jāpievienojas kaujām Sīrijā vai jebkur citur. Neatkarīgi no tā, kāda veida karš tas ir," norāda imams Sejdiu.

Viņš arī piebilst, ka imami aicina kosoviešus nebraukt uz Sīriju. “Piektdienas lūgšanās mums 800 mošejās bija sprediķis par to, ka cilvēkiem nevajadzētu doties uz Sīriju pievienoties kaujām. Pirmais šāds sprediķis bija, kad karš sākās, un otrs vēl pavisam nesen. Kosovas imami un musulmaņu kopiena tiek atklāti aicināti nebraukt uz Sīriju," norāda Sejdiu.

Katoļu priesteris: Musulmaņi varētu darīt vairāk radikālisma iegrožošanā

Kosovā lielais vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi. Kristiešu ir mazāk nekā 5%. Katoļu baznīca, Mātes Terēzes katedrāle pēc vairāku gadu būvdarbiem Prištinā beidzot ir uzcelta, logu ailēs ieliktas lielas, krāsainas vitrāžas, bet iekārtošanas darbi vēl turpinās.

Dzimusi Skopjē, kas tagad ir Maķedonijas galvaspilsēta, Māte Terēze bija albāniete. Tādēļ viņu par savu tautieti uzskata arī Kosovas iedzīvotāji, kur 90% ir etniskie albāņi. Tagad kļuvis zināms, ka Māte Terēze septembrī tiks iecelta svēto kārtā.

Katoļu priesteris Fatmirs Količi, norādot, ka viņam pašam ir labi musulmaņu draugi, skaidro savu skatījumu uz notiekošo un musulmaņu-kristiešu attiecības Kosovā. „Mums ir labas attiecības ar musulmaņu kopienu, jo mēs vispirmām kārtām esam albāņi. Mūs vieno vienas asinis. Mūs dala tikai ticība tajā ziņā, ka mēs ticam atšķirīgi. Bet vispirmām kārtām mēs cenšamies saglabāt un attīstīt nacionālās brālīgās attiecības," norāda Količi. "Vispirmām kārtām albānis ir eiropietis ar kultūru, kas ir patiesi Vidusjūras kultūra. Bet islāms šeit nekad nav ielaidis saknes dziļumā, tikai deklaratīvi vai tradicionāli, " viņš piebilst gan uzreiz piebilstot:

"Lai gan pēdējā laikā ir parādījušies strāvojumi, kas ienākuši mūsu valstī un radījuši nelielas izmaiņas, radikālā islāma aizmetņus. Bet tie visi ir ienākuši no ārpuses un iefiltrējušies mūsu sabiedrībā.

Daži imami ir sludinājuši nedaudz citādu islāmu. Esat noteikti dzirdējis, ka daži imami bijuši aizturēti," viņš saka.

Količi pieļauj, ka musulmaņi arī var darīt vairāk, lai ierobežotu radikālā islāma izplatīšanos. „Es to nevaru pateikt, šai atbildei jānāk no viņiem un drošības iestādēm. Bet domāju, ka būtu nepieciešams darīt mazliet vairāk. Vairāk apņemšanās teikt patiesību. Nebaidīties teikt patiesību par ekstrēmismu, fundamentālismu un visām lietām, kas nav daļa no ticības. Tas ir tas, ko musulmaņu kopienai vajadzētu darīt vairāk," bilst Količi.

Tāpat kā citur Eiropā, arī Kosovai secen nav gājuši radikālā islāma strāvojumi, kas pārliecinājuši desmitiem valsts pilsoņu pievienoties kaujinieku rindām Sīrijā. Tomēr apzinoties problēmu apmērus, Kosovas varasiestādes, sabiedrība un musulmaņu kopienas līderi spēruši soļus, lai censtos apturēt radikālo vēsmu uzplūdus. Taču darāmā vēl ir daudz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti