Pusdiena

ES vasaras samitā Meja iepazīstinās Briseli ar Londonas «Brexit» sarunu plāniem

Pusdiena

Pusdiena 23.06.2017

Reģiona valstis nepanāk vienošanos par Venecuēlas krīzes risinājumiem

Reģiona valstis nepanāk vienošanos par Venecuēlas krīzes risinājumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Venecuēlā jau gandrīz trīs mēnešus turpinoties opozīcijas protestiem, reģionālās valstis ir sašķeltas un nespēj vienoties par risinājumu asiņainajai politiskajai krīzei. Amerikas Valstu Organizācijas trīs dienu sanāksmi iezīmēja asa vārdu apmaiņa un nesaskaņas, bet piedāvātais plāns par sarunām ar vidutāju starpniecību neguva pietiekamu atbalstu.

Vairāku nedēļu protesti pret Venecuēlas sociālistu prezidentu Nikolasu Maduro un sadursmes prasījušas jau vairāk nekā 70 cilvēku dzīvības, bet reģiona valstis nespēj vienoties par to, kā reaģēt uz krīzi.

Amerikas Valstu Organizācija trešdien, 21.jūnijā, noslēdza trīs dienu sanāksmi, kurā notikumi Venecuēlā bija centrālais jautājumos. Tomēr 34 valstu organizācija nespēja vienoties par atbalstu ASV rosinātajam plānam, kas paredz mēģinājumu risināt krīzi ar reģionālo vidutāju starpniecību.

Venecuēlas valdība allaž uzstājusi, ka notiekošais ir valsts iekšējā lieta un brīdina pret iejaukšanos no ārpuses. Karakasu šajā nostājā, un līdz ar to noraidot plānu, atbalstīja sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro kreisi noskaņotie reģionālie sabiedrotie un Karību jūras valstis, kas varējušas par samazinātu cenu no Venecuēlas importēt naftu.

Amerikas Valstu Organizācijas sanāksmē emocijas sita augstu vilni. Venecuēlas ārlietu ministre Delsija Rodrigesa kolēģus, kas atbalstīja Savienoto Valstu piedāvāto plānu, nosauca par „klēpja sunīšiem”.

„Jūsu piedāvātā „kontaktgrupa” ir pilnīgi bezjēdzīga un nevajadzīga. Vienīgais veids, kā jūs to varētu uzspiest, būtu iesūtīt jūsu jūras kājniekus, kurus Venecuēla sagaidītu ar graujošu atbildi, ja viņi mēģinātu spert šādu aplamu soli,” paziņoja Rodrigesa.

ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans uz Rodrigesas teikto atbildēja šādi: „Manu atbildi uz tikko dzirdēto paziņojumu var rezumēt šajos vārdos – uzmanības novēršana, sagrozīšana un neatbilstība. Mums visiem ir redzams, kas notiek Venecuēlā. Šai organizācijai šis ir izaicinājuma brīdis pierādīt savu nozīmi.”

Ārlietu ministri mēģināja vienoties par kompromisa rezolūciju, ar kuru Amerikas Valstu Organizācija aicinātu Venecuēlas prezidentu Maduro atteikties no mēģinājumiem mainīt konstitūciju, garantēt cilvēktiesības un ar vidutāju starpniecību rīkot sarunas ar opozīciju. Tomēr arī šīs rezolūcijas atbalstam pietrūka balsu.

Venecuēla gan arī vairākkārt norādījusi, ka neievēros Amerikas Valstu Organizācijas pieņemtos lēmumus, un jau ir sākusi izstāšanās procesu no tās. Maduro organizāciju regulāri nosodījis kā ASV „imperiālisma” instrumentu.

Jauns opozīcijas protestu vilnis pret prezidentu Maduro uzliesmoja pavasarī, ielās regulāri izejot tūkstošiem cilvēku, un protesti pārauguši ielu kaujās ar drošības spēkiem. Gandrīz trīs mēnešus ilgušajos protestos bojā gājuši jau vismaz 74 cilvēki. Krīze arī grauj sabiedrisko kārtību, un strauji pieaudzis noziedzības līmenis. Opozīcija vaino Maduro par ekonomikas krīzi, pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu un pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas. Maduro atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo pozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti