Reformēt ES ir daudz labāk, nekā pamest vai iznīcināt. Intervija ar Manfrēdu Vēberu

Piektdien, 1.februārī, Latviju apmeklē Eiropas lielākā politiskā spēka – Eiropas Tautas partijas grupas – priekšsēdētājs un viens no reālākajiem pretendentiem uz nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu Manfrēds Vēbers. Vēl pirms vizītes Vēbers intervijā Latvijas Radio skaidro gaidāmo vizīti, viņa plānu pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, "Brexit" un citus jautājumus.

Eiropas notikumi un intervija ar Manfrēdu VēberuUģis Lībietis un Artjoms Konohovs

     

     

    ĪSUMĀ:

    • Manfrēds Vēbers ir viens no pretendentiem uz EK prezidenta amatu un devies „ieklausīšanās tūrē”.
    • Vēbers uzteic savu Eiropas partiju grupas biedru Kariņu kā labu premjeru Latvijai.
    • Vēbers iezīmē darbus: pārtraukt iestāšanās sarunas ar Turciju, lielāka enerģijas piegāžu neatkarība un cīņa ar vēzi ES līmenī.
    • Vēbers: cietais "Brexit" ir daudz reālāks nekā jebkad iepriekš. Tas saistīts ar haotisko situāciju Londonā.
    • Vēbers: ES budžets jāsāk skatīt ar to, vai mēs naudu izlietojam lietderīgi. 
    • Izdevumu mazināšanu lauksaimniecībai Vēbers uzskata par tuvredzīgu, jo ES jānodrošina neatkarība pārtikas jomā.

    „Ieklausīšanās tūre”

    Latvijas Radio: Šī vizīte ir daļa no jūsu tā dēvētās „ieklausīšanās tūres”. Vai jūs varat paskaidrot, kāds ir tās galvenais mērķis, ko jūs gatavojaties uzklausīt, un kādas ir galvenās tēmas, par kurām tiks runāts, un kā vispār šāds brauciens darbojas?

    Manfrēds Vēbers: Maija beigās notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un Eiropas iedzīvotājiem būs iespēja lemt par šī kontinenta nākotni. Eiropas Tautas partijas grupa, kas ir lielākais politiskais spēks Eiropas Savienībā, vēlas iepazīstināt ar skaidru programmu. Cilvēkiem ir jāzina, par ko viņi balsos, ja izvēlēsies vienu no mūsu partijām, piemēram, "Jauno Vienotību” Latvijā. Lai sagatavotos šai kampaņai un nākotnei, mēs sākam ar ieklausīšanos. Piemēram, es tikšos ar zemniekiem visā Eiropā, es apmeklēšu militāro bāzi Latvijā, lai runātu par drošības jautājumiem. Dienvidos es apmeklēšu robežu, jo mums ir jācīnās ar neregulāro migrāciju. Manuprāt, visiem politiķiem savs darbs ir jāsāk ar ieklausīšanos cilvēkos.

    Kurš pieturas punkts šis ir, jo es zinu, ka Jūs savu braucienu sākāt Kiprā?

    Jā, gada sākumā es sāku Kiprā, pēc tam viesojos Spānijā, Nīderlandē un Austrijā. Un tagad arī Latvijā. Latvija man ir ļoti pozitīva valsts, jo man būs iespēja tikties ar jauno Latvijas premjerministru, kurš bija mūsu kolēģis Eiropas Parlamentā, mēs esam ļoti priecīgi un uzskatām, ka viņš valstij nesīs stabilitāti.

    Vēbers: Kariņa talants - panākt kompromisus

    Ja jau esam pieskārušies šai tēmai. No daudzu politisko partiju puses ir izskanējusi kritika par to, ka valdības veidošana tika uzticēta mazākās Saeimā ievēlētas partijas pārstāvim, kurš pats turklāt nemaz nav piedalījies parlamenta vēlēšanās. Kā Jūs to komentētu, un vai šādam risinājumam ir pietiekami liela demokrātiskā leģitimitāte?

    Demokrātija nozīmē nepieciešamību pēc vairākuma. Un Krišjānim Kariņam ir izdevies nodrošināt, lai parlamenta vairākums par viņu nobalsotu. Tāpēc viņam ir visas likumīgās tiesības ieņemt šo amatu. Un viņa lielākais talants ir panākt kompromisus, īpaši neskaidrību pilnā laikā. Cilvēki meklē norādes par to, kādā virzienā viņiem būtu jāiet, ņemot vērā gan draudus no Krievijas, gan paturot prātā arī Ķīnu. Šādā situācijā panākt kompromisu ir ārkārtīgi nozīmīgi. Un es esmu pārliecināts, ka Krišjānis būs lielisks premjerministrs, kas virzīs Latviju uz priekšu.

    Mūsu premjerministrs tagad būs viens no valdību vadītājiem, kas tiekas Eiropas Tautas partijas grupas sanāksmēs pirms Eiropadomes sanāksmēm. Un tas nozīmē, ka Eiropas Tautas partijas grupai tagad Eiropadomē ir par vienu cilvēku vairāk. Šim skaitlim ir ļoti liela nozīme, pieņemot padomes pozīciju dažādos jautājumos. Kā jūs redzat šo pārstāvniecības paplašināšanos?

    Pirmkārt, premjerministrs Kariņš aizstāvēs Latvijas pozīcijas, un šeit nav nekāda sakara ar partejisko piederību. To pašu es redzu arī no Vācijas kancleres vai Bulgārijas premjera puses – viņi ir Eiropas Tautas partijas grupā, bet viņu valsts un viņu pilsoņi vienmēr ir pirmajā vietā. Taču, no otras puses, viņš ir daļa no Eiropas lielākās politiskās ģimenes, un tas var tikai palīdzēt, veidojot vairākumu Latvijas interešu aizstāvībai.

    Ja viņš ir pie viena galda ar Eiropas vadošajiem līderiem, kuriem ir lielākā politiskā vara, tas noteikti palīdzēs aizstāvēt Latvijas intereses.

    Vēlētājs grib zināt, kas būs nākamais ES līderis

    Jūs esat arī Eiropas Tautas partijas vadošais kandidāts. Vai, jūsuprāt, Eiropas Tautas partiju grupai būs iespējas saglabāt lielākā politiskā spēka statusu? Daudzi šo iespēju apšauba vai arī uzskata, ka ietekme varētu mazināties. Ja jums būtu iespēja ieskatīties kristāla bumbā, kādas būtu jūsu prognozes gan par savām, gan visas politiskās grupas izredzēm?

    Mums kā politiķiem īsti nav iespējas ieskatīties šajā kristāla bumbā. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, un politiķiem ir jāciena viņu izvēle. Mēs varam tikai kaut ko piedāvāt, varam tikai teikt cilvēkiem – ja jūs balsosiet par „Jauno Vienotību”, jums ir iespējas dabūt Manfrēdu Vēberu par Eiropas Komisijas prezidentu. Un mēs varam skaidri pateikt, ko šādā situācijā darīs Manfrēds Vēbers.

    Piemēram, manuprāt, ir jāpārtrauc Eiropas Savienības iestāšanās sarunas ar Turciju.

    Es varu apsolīt, ka Turcija nekļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.

    Mums ir skaidri jānosaka robežas. Vēl viens piemērs. Manuprāt, Eiropas Savienībai ir jābūt neatkarībai, īpaši attiecībās ar Krieviju. Es uzskatu, ka "Nord Stream II" projekts ir nepareizs projekts un tas nepalielinās Eiropa neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Mums ir jāceļ vairāk sašķidrinātās gāzes termināļu un jāgūst lielāka enerģijas piegāžu neatkarība. Mums tas ir jādara, un es par to cīnīšos.

    Es minēšu vēl trešo lietu – es gribu dot eiropiešiem arī cerības nākotnei. Trešdaļa no eiropiešiem savas dzīves laikā saskarsies ar vēzi. Tas mums ir liels drauds un izaicinājums. Un, ja mēs spējam apvienot savus līdzekļus, pētniecisko potenciālu un datubāzes, mēs varam sniegt labu pretlīdzekli šai slimībai un padarīt šo pasauli labāku, kā arī parādīt, ko mēs kā eiropieši kopā varam sasniegt.

    Man, protams, ir jāuzdod jums šis tradicionālais jautājums – vai jūs tiešām uzskatāt, ka šī „spitzenkandidat” sistēma saglabāsies? Visi, izņemot Francijas prezidentu Makronu, saka, ka noteikumus ievēros, taču vienlaicīgi tiek atzīts, ka jautājums par Eiropas Komisijas prezidenta posteni nav absolūts un var parādīties kāds piemērotāks kandidāts šim amatam. Tāpēc – vai jūs tiešām uzskatāt, ka esat īstais kandidāts?

    Pirmkārt, tas nav jautājums par mani. Es vienmēr uz politiku sāku skatīties no cilvēku redzespunkta. Un es pieļauju, ka Latvijas vēlētāji vēlas zināt, kas būs nākamais Eiropas Savienības līderis. Paprasiet liberāļiem, paprasiet Makronam, kas būs viņu kandidāts. Ja jūs prasīsiet šo jautājumu Angelai Merkelei Vācijā vai Sebastianam Kurcam Austrijā, viņi atbildēs – mūsu kandidāts ir Manfrēds Vēbers. Šis ir vienkāršs jautājums, uz kuru ir jāatbild pirms došanās vēlēt. Mēs Eiropas Tautas partijas grupā uzskatām, ka ir jāskaidro cilvēkiem, ko mēs vēlamies darīt. Un man ir pagājušā gada Helsinku konferencē iegūts mandāts to darīt. Toreiz mums bija sacensība par šo nomināciju ar bijušo Somijas premjerministru Aleksandru Stubu, mēs izklāstījām savu redzējumu, un es uzvarēju.

    Tā bija partijas iekšējā demokrātija, un tagad ir tautas balsojuma demokrātija. Un mēs ticam tādai Eiropai, kas iedzīvotāju viedokli uztver ļoti nopietni.

    Attiecību modelis pēc "Brexit" - britu pienākums

    Mūsu saruna notiek laikā, kad Eiropas Parlamentā notika kārtējās debates par "Brexit" jautājumu un tikai dienu pēc tam, kad britu deputāti nobalsoja par prasību pārskatīt Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma jautājumu. Neviens gan nezina, kādi būs vai varētu būt alternatīvie risinājumi. Un mans jautājums – kādi ir turpmākie soļi un kurš piekāpsies pirmais? Jo Eiropa ir solījusi, ka nekādas līguma pārskatīšanas nebūs.

    Mums ir vienošanās, ko apstiprinājušas 28 valstu valdības un trīs institūcijas Eiropas līmenī. Tagad viens parlaments ir pateicis "nē". Un tāpēc tas ir britu pienākums pateikt, ko viņi īsti vēlas. Šī nedēļa nekādu skaidrību nav viesusi. Viņi ir pateikuši tikai skaidru "nē" tā dēvētajam cietajam "Brexit”, taču to nevēlas neviens. Es teikšu tā – Lielbritānija ir pieņēmusi lēmumu izstāties no Eiropas Savienības, un tas ir viņu lēmums. Tieši tāpēc arī viņu pienākums ir pateikt, kādas ilgtermiņa attiecības viņi vēlas.

    Vai jūs piekrītat tiem, kuri saka, ka iespējas izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās ir dramatiski pieaugušas un mums vajadzētu koncentrēties tieši uz šo scenāriju?

    Visi par to pauž nožēlu, bet, diemžēl, tā tas ir –

    cietais "Brexit" ir daudz reālāks nekā jebkad iepriekš. Tas saistīts ar haotisko situāciju Londonā.

    Kaut vai fakts, ka šonedēļ pirmo reizi divu gadu laikā notiks premjerministres un opozīcijas līdera tiešās sarunās par "Brexit". Tā ir neiedomājama situācija. Paturot "Brexit" jautājumu prātā, mums tiek sūtīts skaidrs vēstījums arī par Eiropas vēlēšanām – neriskējiet ar Eiropas Savienību! Es gribu to reformēt un padarīt par labāku Eiropas Savienību. Reformēt ir daudz labāk, nekā pamest vai pilnībā iznīcināt Eiropas Savienību.

    ES budžets

    Un visbeidzot jautājums, kas ir ļoti tuvs arī Latvijas iedzīvotāju sirdīm un makiem, proti, Eiropas Savienības budžets. Sarunas par nākamo daudzgadu finanšu ietvaru neiet uz priekšu tik ātri, kā gribētos. Kā jūs redzat izeju no situācijas, kad Nīderlande un Austrija saka – nē, mēs nemaksāsim vairāk, bet tādas valstis kā Latvija saka – nē, mēs neesam gatavi saņemt tik maz, īpaši Kohēzijas un lauksaimniecības fondu ziņā! Kā lai atrod vidusceļu?

    Eiropas budžets ir nākotnes budžets, tāpēc mums pēc iespējas ātrāk ir nepieciešama skaidrība par naudu. Es vienmēr esmu atbalstījis šādas skaidrības ieviešanu vēl pirms vēlēšanām, jo daudzi zinātnieki, pilsētu mēri un lauksaimnieki vēlas zināt, kā plānot projektus turpmākajiem gadiem. Visticamāk, šoreiz mums tas neizdosies, tāpēc diskusijas ir jāatsāk uzreiz pēc vēlēšanām.

    Manuprāt, budžeta jautājums jāsāk skatīt ar to, vai mēs naudu izlietojam lietderīgi. 

    Ja mēs spēsim to izskaidrot saviem nodokļu maksātājiem, tad mēs varam sākt runāt par prioritātēm. Eiropas Tautas partija ir lauksaimnieku partija, un mēs gribam viņus aizstāvēt. Mēs esam reģionu partija, un tiem ir nepieciešamas labas perspektīvas. Mēs esam arī nākotnes investīciju partija, tāpēc ir jādomā par pētniecību un investīcijām modernajās tehnoloģijās. Un uz to mēs arī strādāsim.

    Kā jūs komentētu, piemēram Nīderlandes ārlietu ministra izteikumus par to, ka, lai samazinātu izdevumus, ir, pirmkārt, jāmazina izdevumi lauksaimniecībai, jo Eiropas lauksaimniecības politika tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai novērstu bada iespējas. Tagad šī politika ir novecojusi, nevienam bads nedraud, tāpēc būtu jāsamazina finansējums zemniekiem.

    Manuprāt, tas ir ļoti tuvredzīgs novērtējums. Lielākais izaicinājums lauksaimniecības jomā ir tas, ka lauksaimniecības produkti nav normāli produkti, kā, piemēram, automašīnas. Eiropas neatkarība, nodrošinot augstas kvalitātes pārtiku, ir viena no galvenajām prioritātēm. Mēs jau enerģētikā esam atkarīgi no Krievijas, Saūda Arābijas un citām valstīm. Es kā eiropietis negribu būt atkarīgs no citiem arī augstas kvalitātes pārtikas jomā. Liberālajā, atvērtā tirgus un globalizācijas pasaulē šāda domāšana varbūt ir noderīga pakalpojumiem vai rūpniecības precēm. Es tur problēmas nesaskatu.

    Taču pārtikas jomā mums ir jānodrošina mūsu neatkarība.

    No otras puses, ir arī latviešu argumenti, ka ir jānodrošina vienādi maksājumi visas Eiropas lauksaimniekiem. ,

    Es pilnībā to saprotu, un šis virziens ir skaidrs – ja mums ir vienots lauksaimniecības produktu tirgus, mums soli pa solim ir jāvirzās pretī arī vienlīdzīgiem fondu maksājumiem. Un tāpēc soli pa solim mums šī nauda ir jāpalielina.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti