Kanonizācijas ceremonija svētdien Svētā Pētera laukumā būs pirmā reize, kad svēto kārtā vienlaicīgi tiek iecelti divi pāvesti.
Jānis Pāvils II – lūgšanu cilvēks
„Santo!", „Santo Subito!"- jeb aptuvenā tulkojumā „Ieceliet viņu par svēto tūlīt". Šādu prasību 2005.gadā skandēja cilvēki, starp simtiem tūkstošu, kas bija sapulcējušies Svētā Pētera laukumā Vatikānā pāvesta Jāņa Pāvila II atvadu ceremonijā.
Jānis Pāvils II, īstajā vārdā Karols Vojtila, mūžībā aizgāja 2005.gada pavasarī pēc vairāk nekā 25 pāvesta krēslā pavadītiem gadiem. Viņa kanonizācijas process bijis neierasti raits - tradicionāli pirms tā uzsākšanas jāpaiet pieciem gadiem pēc nāves, taču tolaik jaunais pāvests Benedikts XVI izdarīja atkāpi, jo tāds ir ticīgās tautas aicinājums. Turklāt daudzi ticīgie, īpaši Polijā, viņu par svētu uzskatīja jau dzīves laikā.
Par Jāni Pāvilu II, arī personīgo pieredzi stāsta Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. „Tas spēks, ko viņš izstaroja, gara spēks. Pārliecības spēks, kas no viņa nāca, kad viņš runāja. Viņu klausoties, toreiz būdams jauns seminārists, kad viņš bija te Rīgā, es domāju - „Kā es gribētu būt tāds, kā viņš!" Runāt ar tādu pārliecību, ar tādus spēku, tik brīvi, no sirds pārpilnības. Tas viss kopā sastāda viņa noslēpumu - viņš bija lūgšanu cilvēks, pravietis, svētais, bet vienlaicīgi visiem pieejams un, no vienas puses, visiem saprotams. Viņš bija augsta līmeņa intelektuālis, bet viņam arī bija dzīva sirds. Viņam sirds ar galvu bija harmonijā,” uzsver Stankevičs.
Slavē par komunisma sabrukuma veicināšanu, kritizē par stingras hierarhijas radīšanu
Jānis Pāvils II izpelnījies atzinību par komunisma sabrukuma veicināšanu Austrumeiropā. Kā pāvests viesojies daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. Pret viņu 1980.gadu sākumā notika atentāts, kurā viņu smagi ievainoja. Vēlāk pāvests uzbrucēju apmeklēja cietumā un publiski viņam piedeva.
Tomēr Jānis Pāvils II tiek arī kritizēts - viņam pārmests „garīgais autoritārisms", pārlieka hierarhiska kontrole, kas rezultātā esot atstājusi maz vietas Baznīcas aprindās pastrādāto bērnu seksuālo izmantošanas gadījumu izmeklēšanai un upuru atbalstam. Tostarp apvainojumi bijuši arī par Vatikāna atbalstu ietekmīgai kustībai „Kristus leģions”, kura dibinātājs, tagad jau mirušais Meksikas priesteris Marsjals Masjela, savulaik tika apsūdzēts semināra studentu un vismaz trīs bērnu seksuālā izmantošanā.
Vatikāns gan šonedēļ noraidīja apsūdzības, ka Jānis Pāvils II zināja par apsūdzībām pret meksikāņu priesteri un tās ignorēja, paziņojot, ka „Svētajam Tēvam nebija nekādas personīgas saistības ar šiem notikumiem.”
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras profesors Valdis Tēraudkalns arī norāda, ka neviena tāda mēroga personība, kāds bija Jānis Pāvils II, nekad nebūs viennozīmīgi vērtēta. Viņš arī atzīmē, ka Karols Vojtila, sākoties skandālu vilnim, jau bija krietni gados un personīgi situāciju vairs kontrolēt nevarēja. Un viņa pēcteči šiem jautājumiem pievērsuši jau daudz lielāku uzmanību.
Reliģiju pētnieks: Pārmetumi par konservatīvismu Jānim Pāvilam II - apšaubāmi
Bet runājot par pārmetumiem par konservatīvismu, Tēraudkalns norāda, ka šis ir strīdīgs apzīmējums. „Daudziem nebija pieņemami viņa tradicionālista uzskati. Un vienlaicīgi viņš ir lielisks piemērs tam, cik nosacīti ir tādi mūsu ierastie termini kā „liberāls" un „konservatīvs". Jo vieniem viņš bija liberālis, teiksim, jautājumā par starpreliģiju dialogu, kur tradicionālisti viņam savukārt pārmeta, ka viņš ir skūpstījis Korānu, vai viņš ir rīkojis vispasaules lūgšanu dienas par mieru pasaulē, Asīzē un citur, un tur ir piedalījušies dažādu reliģiju pārstāvji,” norāda Tēraudkalns.
Lai persona kļūtu par svēto, ir jākonstatē, ka tā dzīves laikā praktizējusi tikumus varonības pakāpē, piemēram, kā moceklis. Kā arī pēc nāves divi brīnumi caur konkrētās personas aizbildniecību, norāda arhibīskaps Stanekvičs.
Jānis Pāvils XXIII – «Labais pāvests»
Pāvestam Jānim XXIII jeb Andželo Ronkalli no Itālijas, kuru svētdien arī iecels svēto kārtā, gan piedēvēts tikai viens brīnums. Jaunais pāvests Francisks izdarīja atkāpi, norādot uz Jāņa XXIII nopelniem, sasaucot Otro Vatikāna koncilu 1960.gadu sākumā, kura rezultātā tika apstiprinātas nozīmīgākās reformas Katoļu Baznīcā pēdējo gadsimtu laikā. Tostarp par plašu praksi ieviešot katoļu dievkalpojumu noturēšanu dzimtajās valodās un akcentējot dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem.
Jānis XXIII baznīcas galvas amatu ieņēma no 1958. līdz 1963.gadam, un, pateicoties dzīvespriecīgajai un labsirdīgajai dabai, viņš bija pazīstams kā „Labais pāvests".
„Neskatoties uz to, ka viņš bija tradicionāls, viņš aizsāka nopietnas reformas Baznīcā. Protams, pirmām kārtām, tas ir Vatikāna Otrais koncils, kura sasaukšanu viņš izsludināja īsi pēc kļūšanas par pāvestu. Tas bija, var teikt, šoks visiem. Jo viņš bija ievēlēts kā pārejas laika pāvests, viņš bija jau vecs. Domāja - kamēr mēs meklēsim pāvestu ilgākam laikam, mēs viņu pagaidām ievēlēsim uz kādu īsu laika posmu. Bet patiesībā viņš izrādījās liela figūra, kura aizsāka procesus Baznīcā, kas tai ļāva atvērties uz mūsdienu pasauli, kļūt saprotamai šai pasaulei, vienkārši runāt mūsdienu cilvēka valodā, un ņemt vērā mūsdienu cilvēka mentalitāti,” saka Stankevičs.
Viņš norāda, ka abus pāvestus saista tas, ka Jānis XXIII aizsāka Vatikāna 2. koncilu, bet Jānis Pāvils II turpināja tā īstenošanu dzīvē.
Ceļš līdz kanonizācijai – ilgs un smags
Katoļu baznīcā ir vismaz 10 000 svēto un svētīgo, bet precīzs skaitlis nav zināms, norāda pasniedzējs, Baznīcas vēstures doktors un katoļu priesteris Andris Priede. Jaunāko laiku vēsturē kanonizēšanas process sākas ar lūgumu personu iecelt svēto kārtā, bet tālāk tas ir dārgs, ilgs un sarežģīts. Ir ārstu komisijas, kas pārbauda, vai brīnumainās izveseļošanās gadījumi, kas notikuši, aizlūdzot attiecīgās personas nodomā, tiešām nav zinātniski izskaidrojami. Ir nepieciešami juristi, notiek liecinieku iztaujāšana, kuriem jāliecina zem zvēresta. Galu galā ir arī tā dēvētais „Sātana advokāts", kura uzdevums ir atrast vainas pie kanonizējamā, norāda Priede. Bet jautāts par brīnumiem un vai to autentiskumu var apšaubīt, viņš atbild noraidoši.
„Nē. Lai nu kas, bet par kanonizācijai nepieciešamo brīnumu autentiskumu šaubu ēna gan nevarētu klāties, jo tā ir normāla prakse latīņu rita Baznīcā, ka brīnumu autentiskumu, ja tas ir medicīniski apstiprināms, pārbauda neatkarīga ārstu komisija. Un šajā ārstu komisijā nav pieprasīts, kā, piemēram, pie Šveices gvardiem - tava reliģiskā piederība, uzticamība un tamlīdzības kvalitātes, kas liecinātu par reliģisko stāju. No ārstiem sagaida tikai un vienīgi viņu profesionalitāti. Mums ir zīmīgs piemērs, kas Latvijas katoļiem radīja lielu vilšanos. Monsinjora Broņislva Sloskāna beatifikācijas process tika piebremzēts tieši tāpēc, ka par brīnumu uzskatītais Pētera Dupata izdziedināšanas gadījums pēc atkārtotas izmeklēšanas tomēr tika atzīts par medicīniski izskaidrojamu,” norāda Priede.
Kanonizācija – milzu notikums katoļu pasaulē
Pirmais brīnums, kas tika piedēvēts Jānim Pāvilam II, ir kādas franču mūķenes dziedināšana. Viņa brīnumainā kārtā atlabusi no Pārkinsona slimības, ar kuru mūža nogalē sirga arī pats Vojtila. Otrs brīnums - kādas Kostarikas sievietes neparasta izdziedēšanās pēc smadzeņu traumas. Tā notikusi pēc tam, kad cietušās sievietes ģimene sākusi lūgties Jāņa Pāvila II piemiņai. Lai piedalītos kanonizācijas cereomonijā Svētā Pētera laukumā, 50 gadus vecā Floribeta Mora ir ieradusies Romā.
Gaidāms, ka svētdien Vatikānā pulcēsies 800 000 svētceļnieku un pārdesmit valstu vadītāji. Romas pilsēta gatavojas vairāk nekā 4000 autobusu uzņemšanai. No Polijas vien ierodas 1700 autobusi, norīkoti 58 čarterreisi. Un, kaut gan pēdējos pārdesmit gados Polijas sabiedrība arvien vairāk sekularizējusies, Jāņa Pāvila II dzimtenē gaidāmi daudzi pasākumi par godu notikumam.
Oficiāli apstiprinātas informācijas vēl nav, bet kuluāros runā, ka Jānis Pāvils II kā svētais, iespējams, būs Pasaules Jauniešu dienu aizbildnis, kuras viņš aizsāka 80.gados, stāsta arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Karols Vojtila arī varētu kļūt zināms kā Svētais Jānis Pāvils Lielais - šādu neoficiālu titulu līdz šim izpelnījušies vien trīs pāvesti. Savukārt Jānis XXIII varētu būt ekumēnisma aizbildnis.
Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā svētdien notiks pasākums, kas veltīts pāvestu Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizācijai. LNB jaunā ēka gan vēl nav nodota ekspluatācijā un nav publiski pieejama. Tomēr to var apmeklēt mērķgrupas, kas iepriekš instruētas drošības noteikumos. Tādēļ interesentiem obligāti jāpiesakās pa e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālruni 26648111 līdz 25. aprīļa darba dienas beigām.
