Vēl tikai daži mēneši līdz 6. aprīlim, kad Nīderlandes balsstiesīgā sabiedrība izteiks viedokli par to, kā Eiropas Savienībai veidot attiecības ar Ukrainu. Jaunākie aptauju dati liecina, ka aina nav ukraiņiem iepriecinoša, jo vairums grasās balsot „pret”. Lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, tajā būtu jāpiedalās vismaz 30 procentiem balsstiesīgo pilsoņu, un saskaņā ar aptauju datiem, šajā ziņā problēmu nebūs, jo vismaz puse noteikti gatavojas to darīt. Eksperti lēš, ka patiesībā lielākais vairums līguma pretinieku nebūt nevēršas pret Ukrainu kā tādu, bet gan pret Eiropas Savienības vēl lielāku paplašināšanos, kā arī pret Nīderlandes liberālās valdības politiku.
Uz šo notikumu attīstību satraukti reaģējis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, aicinot nīderlandiešus neradīt kontinentālu krīzi. Junkers arī uzsvēris, ka vienīgā ieguvēja no šīs „nē” reakcijas būs Krievija.
Nīderlandes Ārlietu ministrs Berts Kunderss sarunā ar Latvijas Radio atzīst, ka gan Nīderlandei, gan Eiropas Savienībai līgums ar Ukrainu būtu svarīgs:
„Tagad tikai sāksies pirmsreferenduma kampaņas. Taču no Nīderlandes valdības puses ir pilnīgi skaidrs, ka šie līgumi ar Ukrainu ir laba lieta gan no drošības, gan no stabilitātes, gan ekonomikas viedokļa. Tādēļ mēs ceram, ka referenduma iznākums būs pozitīvs. Taču tas ir demokrātisks instruments, un redzēsim, kas būs sanācis pēc 6. aprīļa.”
Atturīgs prognozēt iznākumu ir arī valdības koalīcijā esošās sociāldemokrātu partijas pārstāvis Diederiks Samsons:
„Mēs esam skaidri un gaiši pateikuši, ka esam par šo līgumu, taču tagad par to jālemj sabiedrībai.”
„Būs spraigi,” neslēpj opozīcijā esošo Kristīgo demokrātu grupas līderis parlamentā Sibrands van Haersma Buma.
„Tā patiešām var izvērsties par ļoti saspringtu situāciju. Kristīgo demokrātu pozīcija ir, ka mēs atbalstām līgumu ar Ukrainu. Tas ir nepieciešams gan Nīderlandei, gan Eiropas Savienībai, lai ir šāds labs un stiprs līgums ar kaimiņvalsti. Taču mēs esam pret likumu, kurš vispār ieviesa šo referendumu, jo mēs sapratām, ka ir ļoti grūti sarīkot referendumu par līgumu, par kuru jau ir notikusi vienošanās. Turklāt referendumos cilvēki sakopo visdažādākās, negatīvās izjūtas pret Eiropu, par bēgļu krīzi un tamlīdzīgi,” norāda van Haersma Buma.
Nīderlandes un Ukrainas attiecības īpašas dara 2014.gada 17. jūlija traģēdija, kad virs Austrumukrainas notrieca pasažieru lidmašīnu ar 298 cilvēkiem uz klāja, no kuriem lielākā daļa – 193 - bija Nīderlandes pilsoņi. Lidmašīna bija ceļā no Amsterdamas lidostas uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Notikušā izmeklēšana vēl turpinās, taču Nīderlandes ekspertu komisija līdz šim ir secinājusi, ka lidmašīnu ir notriekuši Kremļa atbalstītie prokrieviskie separātisti. Nīderlandes sabiedrība un jo īpaši bojā gājušo tuvinieki gaida, kad vainīgos sauks tiesas priekšā. MH17 traģēdijai noteikti būs ietekme arī uz referenduma rezultātiem, taču patlaban ir grūti prognozēt, kā tieši tas visu ietekmēs.
„Krievija pilnīgi noteikti spēlēja lomu šajā traģēdijā, par to nav šaubu, taču mēs joprojām nezinām, tieši kādu. Mēs gribam, lai cilvēki, kuri to izdarīja, tiktu taisnā ceļā saukti tiesas priekšā un sodīti, ja iespējams,” uzsver sociāldemokrātu pārstāvis Diedriks Samsons.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu parakstīja 2014. gada jūnijā, tas definē abu pušu ekonomiskās un politiskās saites, un līgums ir dēvēts par pirmo soli Ukrainas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Tiesa, nekas vairāk un konkrētāk Ukrainai nav solīts, tomēr Brisele rēķinās, ka kādu dienu Ukraina varētu izteikt vēlēšanos nākotnē pievienoties blokam. Asociācijas līgums provizoriski ir stājies spēkā šā gada sākumā, taču vēl ne pilnībā, jo tam atbalsts jāizsaka visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Nīderlandes gadījumā to īsteno ar referenduma palīdzību.
Kas notiks, ja Nīderlande nobalsos pret, joprojām nav skaidrs. Saskaņā ar nosacījumiem, valdība rezultātu var pieņemt zināšanai, taču tam nav likuma spēka, un galu galā tā var rīkoties pa savam, tiesa, riskējot ar stabilitāti un popularitāti.
