Referendumā Maķedonijā zema vēlētāju aktivitāte; vairākums atbalstījis valsts nosaukuma maiņu

Maķedonijas iedzīvotāji referendumā atbalstījuši valsts nosaukuma maiņu. Tiesa, tautas balsojumam pietrūka kvoruma. Neraugoties uz zemo vēlētāju aktivitāti, premjerministrs Zorans Zaevs noliedza iespēju demisionēt un solīja jau tuvākajā laikā virzīt izskatīšanai parlamentā attiecīgos konstitūcijas labojumus.

Zajevs referendumu nodēvējis to par demokrātijas uzvaru.

"Šodien mums bija veiksmīgs referendums. Ja lielākā daļa balsu būtu "pret", es, protams, atkāptos. Bet, ja mums ir vairākums – vairāk nekā 90% no to skaita, kuri devās balsot – mums jāīsteno viņu izvēle. Es noliedzu atkāpšanās iespēju, un  man ir pienākums turpināt darbu, līdz  Maķedonija kļūs par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti," paziņoja Zaevs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāju paustā griba jāpārvērš politiskā rīcībā parlamentā.

Tomēr viņš pieļāva iespēju izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, ja opozīcijas partiju deputāti parlamentā nobloķēs konstitūcijas grozījumus, kas nepieciešami, lai valsti pārdēvētu par Ziemeļmaķedonijas Republiku.

Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām jānobalso divām trešdaļām deputātu.

Zajeva atbalstītāji ir sagaidījuši viņa uzrunu ar skaļiem aplausiem, lai arī referendums par valsts nosaukuma maiņu formāli nevar tikt uzskatīts par notikušu, jo tajā ir piedalījušies tikai nepilni 37% vēlētāju.

Vēlēšanu komisija ziņo, ka vairāk nekā 91% vēlētāju referendumā atbalstīja valsts nosaukuma maiņu. Tomēr pie vēlēšanu urnām devās tikai  trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu, un tas ļauj opozīcijai apšaubīt referenduma leģitimitāti.

Zajevs solīja jau tuvākajā laikā viņš sāks sarunas ar opozīciju, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu konstitūcijas grozījumiem. Ja neizdosies vienoties, tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas.

Vēlāk sarunā ar Latvijas Radio Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs uzsvēra, ka vēlētāju saraksti ir novecojuši, jo tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 2002. gadā. Ja par atskaites punktu ņem to cilvēku skaitu, kas ir piedalījies iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, tad uz šo referendumu ir atnācis vairāk par pusi vēlētāju. Turklāt 90% no tiem, kuri piedalījās, atbalstīja vienošanos ar Grieķiju.

“Ir grūti saskaitīt tos, kuri nav piedalījušies. Šie jautājumi ir sarežģīti. Es domāju, ka tā ir laba un godīga vienošanās. Mums bija ļoti grūti to panākt. Mēs knapi spējām atrast kopsaucēju, lai arī sarunas notika ļoti ilgi. Tā kā viss ir atkarīgs no tā, kā jūs uz to skatāties. Es to redzu kā pieaugšanas procesu. Mēs pieaugam, mūsu draugi kaimiņos arī kļūst pieaugušāki. Visam mūsu reģionam ir pienācis laiks beidzot pieaugt un savākties,” sacīja Dimitrovs.

Pie Maķedonijas parlamenta uzvaru svinēja arī vienošanās pretinieki. Viņi apgalvoja, ka iedzīvotāji ir pateikuši skaidru “stop” iecerētajai valsts pārdēvēšanai par Ziemeļmaķedoniju. Viens no boikota kampaņas līderiem, promaskaviskās partijas “Vienotā Maķedonija” vadītājs Janko Bačevs jau iepriekš prognozēja, ka valdošie politiķi turpinās virzīt izmaiņas konstitūcijā pat, ja referendums nesavāks nepieciešamo balsotāju skaitu. Tādēļ Bačevs solīja turpināt cīņu.

“Mums tā ir ļoti nozīmīga cīņa. Tā nav cīņa starp partijām, par varu vai par uzvaru vēlēšanās, bet gan cīņa, lai saglabātu mūsu nosaukumu, mūsu vēsturi, mūsu identitāti un kultūru. Rietumu spēki – NATO, Eiropas Savienība, Centrālā izmeklēšanas pārvalde un Soross vēlas izdzēst mūs no pasaules kartes,” paziņoja Bačevs.

Daudziem maķedoniešiem valsts nosaukuma maiņa ir emocionāls jautājums, un viņi nevēlās tam piekrist tikai, lai apmierinātu Grieķijas pretenzijas. Tāpat valstī ir vērojama arī apātija un neticība politiķiem un viņu nodomiem. Tomēr, kā uzsver valdošā koalīcija, labāku risinājumu aizvadīto 27 gadu laikā neviens vēl nav spējis piedāvāt.

KONTEKSTS:

Maķedonijā svētdien, 30.septembrī, notika referendums par valsts nosaukuma maiņu. Ja vairums iedzīvotāju piekritīs turpmāk dēvēt savu valsti par Ziemeļmaķedoniju, tad Grieķija sola noņemt iebildumus pret šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO. 

Maķedonija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir apmēram divreiz zemāks nekā Latvijā. Daudzi devušies meklēt darbu ārzemēs, bet arvien skaitās potenciālo vēlētāju vidū, lai gan nobalsot viņiem praktiski būtu ļoti sarežģīti.  Likums paredz, ka uz iecirkņiem būtu jāatnāk vismaz pusei no balsstiesīgiem iedzīvotājiem. Tādēļ vienošanās pretinieki, tostarp Maķedonijas prezidents, mudināja balsojumu boikotēt. 

Turpretim Maķedonijas premjers Zajevs iepriekš paziņoja, ka valsts nākotni izšķirs tie, kas atnāks uz iecirkņiem. Un, ja šie cilvēki atbalstīs vienošanos ar Grieķiju, tad parlamentā tik un tā notiks balsojums par konstitūcijas izmaiņām, lai pārdēvētu šo Balkānu valsti par Ziemeļmaķedoniju. Zajevs cer arī uz daļas opozīcijas deputātu atbalstu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti