Redinga- Eiropas identitāte balstās uz vērtībām un pilsoņu tiesībām

Eiropiešu identitāte balstās kopīgās vērtībās un tiesībās. Tā uzskata Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kura ir atbildīga par tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumiem. Pēdējā laikā no dažādiem Eiropas politiķiem ar jaunu sparu sāk skanēt aicinājumi pēc ciešākas integrācijas starp Eiropas Savienības valstīm, jo līdzšinējā sadarbība tikai valdības līmenī nav pietiekami efektīva kopīgu mērķu sasniegšanai. Par to kas īsti vieno eiropiešus klausieties ekskluzīvā "Euranet" intervijā ar komisāri Viviānu Redingu, ko sagatavoja Artjoms Konohovs.
Eiropas Komisijā jūs esat atbildīga par tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumiem. Tādēļ sakiet ko konkrēti Eiropas Savienība var darīt, lai Eiropas pilsoņi justos eiropeiskāk?
"Manuprāt, eiropiešiem ir jāsaprot, ka viņiem ir tiesības ne tikai viņa mītnes zemē, bet arī ārpus tās - kad viņi ceļo, kad mācās universitātē citā valstī vai strādā citā valstī. Un pret viņiem ir jābūt tādai pašai attieksmei kā pret vietējiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām, un nekāda diskriminācija nav pieļaujama. Tas ir Eiropas pilsonības pamats - zināt, ka man, kā Eiropas pilsonim, ir tiesības, kas tiks nodrošinātas lai kur es brauktu."
Pilsonība ir saistīta arī ar identitāti. Cik lielu lomu Eiropas identitātes veidošanā spēlē vienotā valūta - eiro. Vai vienotā valūta ir tiešām nepieciešama Eiropas idejas pastāvēšanai? Citiem vārdiem sakot, kāda jūsuprāt ir Eiropas identitātes būtība?
"Eiropas identitāte galvenokārt balstās uz vērtībām un Eiropas pilsoņu tiesībām. Vērtības, kas mūs apvieno, un tiesības, ko mēs baudām, ir ierakstītas Pamattiesību hartā - vienā no lieliskākajiem Eiropas Savienības pamattekstiem, kas jebkad tika uzrakstīts. Man liekas, ka visiem bērniem būtu jāmācās šo tekstu skolā. Savukārt eiro, mūsu kopējā valūta, ir svarīgs rīks, kas palīdz mūs apvienot. Un šajā krīzes laikā mēs skaidri redzam, ja daudzās valstīs nebūtu eiro, tad tās būtu ļoti sliktā stāvoklī. Vairāk nekā desmit gadu laikā, pirms krīze no ASV sasniedza Eiropu, eiro ir ļāvis mums izmantot ļoti lētu naudu. Dažas valstis šajā laikā ir investējušas dažādās jomās, tostarp izglītības pilnveidošanā. Citas, diemžēl, ir ieguldījuši naudu patēriņa precēs. Tagad otrās ir sliktā stāvoklī, savukārt pirmajām klāja krietni labāk. Tas skaidri parāda, ka ir pienācis īstais brīdis ieviest ne tikai vienotu valūtu, bet arī vienotus likumus, kas palīdzēs mums šo valūtu aizsargāt, un novērsīs dalībvalstu atkāpšanos no pareizā ceļa."
Kāda ir jūsu Eiropas vīzija?
"Mana Eiropas vīzija ir kontinents, kur pastāv brīva pilsoņu pārvietošanās, kur pilsoņi var apmesties uz dzīvi tur, kur viņi grib, kur viņi var pavadīt pensiju tur, kur grib, kur viņi var ceļot un mācīties tur, kur grib. Un visur Eiropas pilsoņi jutīsies viegli un nepiespiesti, kā arī baudīs tādas pašas tiesības kā tās vietas iedzīvotāji."
Kāda, jūsuprāt, ir Eiropas plašsaziņas līdzekļu loma eiropiešu kopīgās identitātes veidošanā?
"Eiropas plašsaziņas līdzekļi ir svarīgs kanāls, ar kura palīdzību eiropieši var uzzināt par savām tiesībām. Un lai varētu labāk pastāstīt eiropiešiem par viņu tiesībām un to, ko viņi ir ieguvuši no Eiropas, kā arī ko viņi zaudēs, ja Eiropa spers soli atpakaļ, 2013. gadu mēs pasludināsim par Eiropas pilsoņu gadu. Tas tiek darīts, lai visi politiķi - nacionālie, reģionālie vai Eiropas līmeņa, varētu doties pie cilvēkiem un pastāstīt viņiem ar ļoti konkrētiem piemēriem, ko Eiropa dara viņu labā.
Viens no šādiem piemēriem ir Erasmus programmas studenti, kuri var doties uz dažādām universitātēm un justies tur labi. Vai arī veci cilvēki, kuri var pavadīt savas vecumdienas jebkurā vietā, kaut vai saulainā pludmalē, ja viņi to vēlas, un zināt, ka arī par viņu veselību tiks parūpēts. Tāpat arī jauni uzņēmēji var izmantot kaimiņvalsts ekonomikas sniegtās priekšrocības, nebaidoties, ka viņu darbība tur tiks bloķēta. Pastāv ļoti dažādas lietas. Bet svarīgākais ir, ka mums ir venotas vērtības. Starp tām ir cieņa pret otru, pret viņa valodu, pret viņa kultūru, pret pagātni, kas nāk katram cilvēkam līdzi. Mēs negribam šo visu ierobežot, bet gan ar to dalīties. Manuprāt, lielākā Eiropas vērtība ir mūsu kultūras dažādība. Mums tā ir jāsargā."