Džennai “Twitter” sekoja 80 tūkstoši cilvēku. Visticamāk, viņi nezināja, ka Dženna nebija īsts cilvēks, bet gan Kremļa trollis. Krievijā kopumā bija radīti apmēram 4000 šādu troļļu, lai gan ne visi bija tik populāri. To mērķis bija iesaistīties sabiedrībai svarīgās diskusijās, provocēt un ietekmēt.
Viņu maskas krita pēc vēlēšanām, kad ASV drošības dienesti sāka izmeklēt Krievijas iejaukšanos.
Taču troļļi nav pazuduši arī tagad un mēģina noskaņot sociālo tīklu lietotājus par labu pašreizējam prezidentam Donaldam Trampam. To paziņojuši ASV drošības dienesti.
Kā šie troļļi mēģina panākt ietekmi? 2016. gadā Dženna un citi izdomātie tēli ne vien dalījās ar viedokļiem un ziņu rakstiem, bet arī stāstīja par savu dzīvi.
“Es viņu pielīdzinu sociālo mediju influenceriem – viņa cenšas izklausīties īsta un patīkama sieviete, kas izbauda dzīvi, ir gudra. Bet viņai arī ir noteikti mērķi, tāpēc viņa runā par politiku,” stāsta Viskonsinas-Medisonas universitātes troļļu pētnieks Jipins Sja.
Viedokļu līderus tēloja arī kreisi noskaņoti troļļi. Tomēr kopumā troļļu atbalsts Trampam bija daudz lielāks nekā Klintonei.
Arī troļļi mācās no savām pagātnes kļūdām, tāpēc tagad tos pieķert ir grūtāk. Taču domnīcas “Atlantic Council” dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva stāsta, ka novērota jauna taktika.
Šobrīd konti vairs nekļūst īpaši prominenti un redzami, un aktivitātes vairāk notiek tādos kā interneta nostūros.
Troļļi uzdarbojas videospēļu vai citu nišas tēmu cienītājiem veltītās lapās, cerot, ka kāds cits ziņu izplatīs tālāk.
Cilvēki, kas, piemēram, vāc materiālus konspirācijas teoriju veidošanā, var šos materiālus atrast un atsaukties uz tiem.
Tāpat mediji ziņo, ka troļļi šobrīd mēģina izlikties par žurnālistiem un ziņu organizācijām vai jaunām, neatkarīgām domnīcām.
Vēlēšanu dezinformāciju gan izplata ne tikai ārēji spēki, bet arī paši amerikāņi. “The New York Times” vēsta, ka šobrīd dažādas dezinformācijas “Facebook” lapas ir populārākas nekā iepriekšējo ASV prezidenta vēlēšanu laikā.
