Pēdējos divos gados arestēti un par spiegošanu Krievijas labā notiesāti vismaz pieci vīrieši. Viņu lietas atklāj, kādā veidā Krievijas galvenais drošības dienests (Federālais drošības dienests jeb FSB) darbojas Igaunijas teritorijā.
Visi pieci bija zināmi kā kontrabandisti — sākot ar cigaretēm un beidzot ar cilvēku nelegālu pārvadāšanu. FSB izdevās viņus piespiest uz slepenu sadarbošanos, tādā veidā ļaujot izvairīties no ilgas sēdēšanas Krievijas cietumos.
Tiklīdz viņus izdevās savervēt, vīriešu uzdevums bija vākt un Krievijai nodot dažādu informāciju, piemēram, par Igaunijas karabāzēm vai robežsargu patruļu metodēm.
Notiesātajiem principā bija neiespējami pateikt nē saviem vervētājiem, ja viņi atsakās sadarboties, var nonākt lielās nepatikšanās, jo FSB zina, ka viņi nodarbojies ar kontrabandu un šķērso robežu nelegāli. Perspektīva nonākt cietumā Krievijā nav diez ko pievilcīga. Bet, ja viņi piekrīti sadarboties, var cerēt, ka FSB sāks piesegt tavas nelikumīgās darbības.
Turklāt šī taktika ir novērota ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā. Valsts galvenais drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, 2015.gada pārskatā pieminēja, ka FSB piespiež sadarboties gan pierobežas iedzīvotājus, gan regulāros ceļotājus, nereti izmantojot draudus un šantāžu. Lai gan dienests minēja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) fiksējis vairākus šādus gadījumus, sīkākas ziņas par tiem nekad nav izpaustas.
Lai gan Igaunija ir maza valsts ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, atrašanās vietas un vēstures dēļ tā ir kļuvusi par Kremļa stratēģiju izmēģināšanas poligonu, un ziņas par kontrabandistiem – spiegiem noteikti radīs viļņošanos citās NATO valstīs. Jebkas, ko izmēģina Igaunijā, agri vai vēlu nonāk Rietumos.
Pieci vīrieši, kas notiesāti par spiegošanu Krievijas labā, cits citu nepazīst, taču viņiem ir daudz kā kopēja. Četri no viņiem dzīvoja Krievijas pilsētā Pleskavā, kas atrodas 40 km no Igaunijas robežas. Visiem četriem ir dubultpilsonība — Krievijas un Igaunijas. Piektais, kas dzīvo Igaunijā, ir nepilsonis.
Visi pieci parakstīja līgumu par sadarbošanos ar FSB un saņēma naudu par izpildītajiem uzdevumiem. Daži maksājumi bija pavisam niecīgi — tikai 2000 rubļu jeb 30 eiro. Taču šos vīriešus nauda interesēja maz. Viņi tika nolikti ļoti vienkāršas izvēles priekšā: sēdēt cietumā Krievijā vai palikt uz brīvām kājām un turpināt savu nelikumīgo kontrabandas rūpalu, labi zinot, ka vismaz Krievijas robežsargi uz to pievērs acis.
Vervējot kontrabandistus, FSB risks ir mazs. Jo savaņģotās personas ir mazās zivtiņas, tās var norakstīt, kad vien nepieciešams. Ja kādu no viņiem notver, FSB nezaudē vērtīgu kadru, kura apmācīšanai veltīti gadi. Un vienmēr var salīgt jaunu aizvietotāju. Tiek lēsts, ka uz 130 km garās Igaunijas—Krievijas robežas darbojas vairāki desmiti kontrabandistu grupējumi. Un savervētos kontrabandistus FSB nodrošināja ar augstas klases aprīkojumu.
