Reaģējot uz Putina lēmumu par Krimu, Rietumu līderi sola atstāt Krieviju izolācijā

Rietumu līderi, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu pievienot Krimu Krievijai, sola vēl stingrākas sankcijas, atstājot Krieviju politiskā un ekonomiskā izolācijā. Savukārt Eiropas paplašināšanās komisārs pavēstījis, ka saspringtās situācijas dēļ Briselei vajadzētu izskatīt iespēju uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā.

Rietumvalstis turpina nosodīt Krievijas varas rīcību prezidenta Vladimira Putina personā, nolemjot uzņemt Krimu Krievijas federācijas sastāvā. „Krievija ir sagrābusi Krimu pretēji visiem starptautiskajiem likumiem,” norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs pavēstījis, ka Apvienotā Karaliste atceļ jebkādu divpusējo sadarbību ar Krieviju militārajā jomā. Tas nozīmē, ka briti pārtrauc tehniskās sadarbības līgumu un kopīgās jūras mācības, kurās bija paredzēt sadarboties Krievijai, Lielbritānijai, Francijai un ASV.

Bet Francijas prezidents Fransuā Olands aicinājis uz kopīgu un spēcīgu visas Eiropas koordinētu reakciju pret šo jauno Krievijas sperto soli.

Par zemes sagrābšanu notikušo nodēvējis arī ASV viceprezidents Džo Baidens, brīdinot, ka Maskava var rēķināties ar tālākām sankcijām. „Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija vēl vairāk pastiprināsies, ja Krievija turpinās šo ceļu un tā piedzīvos papildus sankcijas no ASV,” brīdinājis Baidens, kurš patlaban atrodas Polijas galvaspilsētā Varšavā.

Savukārt Eiropas Komisija raidījusi signālu, ka saspringtās situācijas dēļ Eiropas Savienībai vajadzētu apsvērt iespēju uzņemt Ukrainu ES.

„Ja mēs tiešām vēlamies nopietni ietekmēt politiskos procesus, kas tagad norisinās Eiropas Austrumos, mums ir jāizmanto pats ietekmīgākais ierocis, kāds Eiropas Savienības rīcībā ir un tā ir paplašināšanās,” norādījis Eiropas Paplašināšanās komisārs Štefans Fīle vāciski rakstošajam izdevumam „Die Velt”.

Jau vēstīts, ka šo ceturtdien un piektdien sanāksmes laikā Briselē Eiropas Savienības valstu līderi gatavojas daļēji parakstīt ar Ukrainu Asociācijas līgumu, proti, tā politisko daļu. Ekonomiskā puse vēl paliek atvērta. Ukrainai netiek solīta paātrināta iestāšanās procedūra, jo parastajā kartībā tā varētu paņemt arī daudzus gadus, tā ka valstij ir jāatbilst visiem Eiropas Savienības izvirzītajiem nosacījumiem.

Krievija atbildējusi uz Rietumu vārdiskajiem draudiem un Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Eiropas Savienības  sankciju ieviešanas gadījumā arī Maskava neklusēs un rīkosies.

Krievijas ārlietu ministrija norādījusi, ka šīs sankcijas ir mēģinājumus runāt ar Krieviju spēka valodā. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paudis pārliecību, ka Brisele tomēr neieviesīs sankcijas pret Maskavu, jo Eiropai nav ar ko aizstāt Krievijas energoresursu piegādes.

Paredzams, ka enerģijas neatkarība no Krievijas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, par ko gaidāmajā samitā runās Eiropas Savienības līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt