To viņš atzinis britu laikrakstam „The Telegraph”.
Rasmusens uzsvēris, ka Putina patiesais mērķis ir sagraut NATO solidaritāti un atjaunot Krievijas dominanci Austrumeiropā. „Tas nav stāsts par Ukrainu. Putins grib atjaunot Krieviju kā lielvaru,” viņš sacījis. „Ir liela varbūtība, ka viņš iebruks Baltijā, lai pārbaudītu NATO piekto paragrāfu [tas paredz NATO valstu palīdzību tām dalībvalstīm pret kurām vērsta karadarbība]”.
„Putins zina, ja viņš šķērsos sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstīm, viņš tiks sakauts. Tas ir skaidrs. Taču viņš ir hibrīdkara speciālists,” brīdinājis Rasmusens.
Pastāv bailes, ka Kremlis Igaunijā vai Latvijā radīs militāru konfliktu. Tā laikā bez jebkāda pieteikuma kādā no šīm valstīm varētu ienākt „mazie, zaļie vīriņi”. Vājākās NATO dalībvalstis, piemēram, Ungārija un Grieķija varētu šādu konfliktu atzīt kā nenozīmīgu un par prioritātēm izvirzīt savas ekonomiskās intereses un saites ar Krieviju.
„The Telegraph” atgādina, ka NATO kopš kara Ukrainā jau ir pastiprinājis savu klātbūtni Baltijā. Līdz šim piektais paragrāfs ir iedarbināts tikai vienu reizi – pēc uzbrukumiem ASV 11. septembrī. Gadījumā, ja NATO nespētu solidarēties un aizstāvēt Baltijas valstis, tas mazinātu uzticamību NATO.
Rasmusens arī piebildis, ka Putina mērķis Ukrainā ir radīt iesaldētu konfliktu, nevis pārņemt jaunas teritorijas.
Reaģējot uz šiem vārdiem, Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks atzina, ka hibrīdkara iespēju Baltijas valstīs nevar izslēgt, taču šādu risku var mazināt, pastiprinot NATO klātbūtni un dalībvalstu militārās spējas.
Savukārt Igaunijas sabiedriskais medijs norāda uz amerikāņu politiskā analītiķa Pola Goubla janvāra beigās rakstīto, ka Krievijas nākamais mērķis varētu būt nomainīt Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar sev tīkamu politiķi. To viņš norādījis, atsaucoties uz Krievijas Stratēģiskās pētniecības institūta bijušo analītiķi Aleksandru Sitinu. Lukašenko pēctecis varētu atbalstīt arī Maskavas vēlmi atjaunot Krievijas robežas pirms 1914.gada.
Goubls norādījis, ka visām valstīm, kas agrāk ir bijušas Krievijas impērijā, vajadzētu uztraukties.
Arī Igaunijas sabiedriskais medijs atgādina, ka šonedēļ NATO vienojās visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā izvietot plānošanas štābus.
Jau vēstīts, ka bažas par Baltijas drošību radās līdz ar Krievijas sākotnēji neatzīto iebrukumu Krimā pagājušā gada martā. Pēcāk pavasarī Krievija anektēja Krimu, atņemot to Ukrainai. Aprīlī prokrieviskie kaujinieki iebruka Austrumukrainā. Kaujas Doņeckas un Luhanskas apgabalos notiek vēl šobrīd - 2015.gada ziemā.
