Tā viņš piektdien preses konferencē pēc NATO – Ukrainas komisijas sēdes komentējis Ukrainas valdības lēmumu atteikties no atrašanas ārpus militāriem blokiem, vēsta „Ukrainskaja Pravda”.
Rasmusens arī paziņojis, ka Velsā gaidāmajā NATO samitā plānots apspriest sadarbības pastiprināšanu ar Ukrainu. NATO apsvērs iespēju veidot īpašu fondu, kas finansētu Ukrainas armijas loģistiku, operatīvo vadību, kiberdrošības pasākumus un palīdzību ievainotiem karavīriem.
Rasmusens norādījis, ka šādas sadarbības mērķis ir palīdzēt modernizēt Ukrainas armiju, lai tā varētu efektīvi aizstāvēt savu valsti.
NATO ģenerālsekretārs arī kārtējo reizi nosodījis nopietnu Krievijas agresijas eskalāciju Ukrainā, norādot, ka par spīti Krievijas apgalvojumiem, acīmredzot krievu karaspēks un tehnika nelegāli šķērsojuši Ukrainas robežu.
Arī Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Krievija nepārtrauc ieroču un karavīru sūtīšanu separātistu atbalstam, vēsta „Censor.net”, atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās drošības padomes runasvīru Andreju Lisenko.
Ceturtdien vakarā fiksēts, ka Ukrainas teritorijā iebraukuši pieci kravas auto ar bruņotiem algotņiem. Citā vietā fiksēta iespējama provokācija – divi tanki un deviņi bruņutransportieri devušies Ukrainas virzienā, dažus metrus no robežas apstājušies un turpinājuši kustību gar robežlīniju.
Kopumā pēdējās diennakts laikā ukraiņu spēki 35 reizes iesaistījušies apšaudēs ar separātistiem. Nacionālā drošības padome neizslēdz, ka Krievijas karaspēks mēģinās iebrukt Ukrainas teritorijā cita vietā.
Situācija Ukrainā, 29.08.2014. (Ukrainas Nacionālās drošības padome)
Savukārt Maskavas Karnegi centra direktors Dmitrijs Treņins radio BBC atzinis, ka pašlaik Maskavai pret Kijevu ir tikai viens trumpis – atklāts karš, un baidīties no tā vajadzētu ne tikai Austrumeiropai, bet arī rietumvalstīm, jo Putins neapstāšoties Ukrainas teritorijā.
„Putins uzskata, ka viņš ir kara laika prezidents. Un viņš izdarīs visu, lai noturētu Ukrainu iespējami tālu no NATO, lai tās teritorijā nebūtu amerikāņu un citu rietumvalstu karavīru. Atbalsts separātistiem Austrumukrainā viņam ir vienīgā iespēja, ko var izmantot,” paudis eksperts.
„Ja lieta tiešam nonāks līdz karam, es nedomāju, ka viss beigsies tikai Ukrainā,” spriedis Treņins.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
