Latvijas Radio: Amerikas Savienotas Valstis šobrīd meklē starptautiskās sabiedrības atbalstu militāro operāciju sākšanai Sīrijā. Taču mēs zinām, ka starptautiskās sabiedrības domas par to dalās. Kāds ir NATO viedoklis, vai NATO atbalstīs ASV soli?
Anderss Fogs Rasmusens: Mēs esam ļoti stingri nosodījuši ķīmisko ieroču uzbrukumus Sīrijā, tā ir drausmīga rīcība, lietot šādus ieročus ir noziegums. To nevar ignorēt, tas nevar turpināties bez atbildes, ir vajadzīga stingra starptautiska reakcija. Un, jo īpaši svarīgi tas ir, lai novērstu šādu ķīmisku ieroču uzbrukumu atkārtošanos.
Taču, vai Jūs atbalstāt ASV pozīciju, ka Sīrijā ir jābūt militārām operācijām?
Es domāju, ka galvenajam mērķim būtu jābūt sūtīt skaidru vēsti Damaskas režīmam, ka ķīmisko ieroču lietošana ir nepieņemama un novērst šādus uzbrukumu atkārtošanos. Mūsu pienākums ir aizstāvēt un īstenot starptautiskās konvencijas, kas skaidri un gaiši aizliedz lietot ķīmisko ieročus.
Mans personiskais uzskats ir, ka tam ir militāra atbilde.
Cik pārliecināts Jūs esat, ka visi pierādījumi par Asada režīma ķīmisko ieroču lietošanu ir spēcīgi un skaidri? Pašlaik saņemam dažādu informāciju medijos, un daži apgalvo, ka ķīmiskie ieroči lietoti bez Bašara al Asada piekrišanas vai bijuši nemiernieku rokās. Mums ir ļoti slikts piemērs pagātnē – Irāka. Cik pārliecināts Jūs esat, ka Jūsu rīcībā ir precīza informācija?
Saskaņā ar to informāciju, ko esmu saņēmis, esmu stingri pārliecināts, ka Damaskas režīms ir atbildīgs par šo nepieņemamo ķīmisko ieroču lietošanu. Un šajā ziņā es neesmu viens. Ļoti skaidri ir izteikusies arī Eiropas Savienība, Arābu līga, atsevišķas valstis un tās visas uzskata Sīrijas režīmu atbildīgu par ķīmisko ieroču lietošanu.
Īsi pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ASV varētu īstenot militāras operācijas Sīrijā, mēs dzirdējām retoriku no Krievijas puses, proti, no Domes pārstāvja Vladimira Žironovska, ka tādā gadījumā Krievija okupēs un iznīcinās Baltijas valstis. Pirms dažām dienām sanāksmē Viļņā Jūs jau sacījāt, ka pēc šādiem izteikumiem jāseko nopietnai atbildei. Kādai tai vajadzētu būt, kāda būtu vispiemērotākā?
Šie paziņojumi ir smieklīgi, un būtu ļoti viegli tos ignorēt kā pilnīgu absurdu. Taču diemžēl arī šādi izteikumi mums ir jāņem nopietni, un šā iemesla dēļ es esmu aicinājis oficiālās amatpersonas Maskavā distancēties no šiem paziņojumiem. Ļaujiet man atgādināt, ka jau pirms sešpadsmit gadiem Krievija un NATO parakstīja kopīgu dokumentu, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, ka mēs nelietosim spēku viens pret otru. Līdz ar to iepriekš dzirdētie paziņojumi, protams, ir briesmīgi, un tieši tādēļ Krievijas amatpersonām oficiāli no šādiem paziņojumiem būtu jānorobežojas.
Novembrī Baltijas valstīs notiks lielākās NATO mācība „Steadfast Jazz 2013”, kādas mūsu reģionā vispār bijušas. Vai, Jūsuprāt, Krievijas izteikumi varētu ietekmēt arī šo mācību raksturu?
Šiem paziņojumiem nebūs nekādas ietekmes uz mūsu mācībām. Tās jau ir ilgu laiku plānotas un ļoti svarīgas, lai uzlabotu NATO spēku spējas strādāt kopā. Un tās notiks, kā plānots.
Kāds ir šo mācību galvenais mērķis – labāk sagatavot karavīrus vai demonstrēt NATO klātbūtni Baltijas valstīs?
Protams, demonstrēt mūsu klātbūtni visā NATO teritorijā. Taču svarīgs šo mācību mērķis ir uzlabot mūsu militāro spēku spējas strādāt kopā tā, lai mēs varētu nodrošināt efektīvu atbildi uz ikvienu drošības apdraudējumu mūsu valstīm. Tas ir mācību mērķis, un mēs turpināsim, kā plānots.
Jūs atkārtoti esat aicinājis NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības budžetus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO saistības, taču ne visas to izpilda. Arī Latvija vēl nav sasniegusi šo mērķi. Kā Jūs mudināsiet Latvijas valdību īstenot šīs prasības un vai Jums padomā ir arī kādi spēcīgāki instrumenti?
Es esmu nemitīgā dialogā ar NATO dalībvalstu politiskajiem līderiem un es mudinu viņus palielināt investīcijas aizsardzības budžetos, kad ekonomikas sāks atkopties. Kā politiķis es ļoti labi zinu, cik grūti tas ir, kad valdības ir spiestas uzlabot valsts finanses, mazināt budžeta deficītu un griezt izdevumus. Ir ļoti grūti argumentēt, kādēļ aizsardzības ministrs šajā ziņā būtu izņēmums. Es to saprotu, taču es mudinu valdības palielināt aizsardzības budžeta līdzekļus, tā kā ekonomikas atkopsies. Redzēt aizsardzības budžetu samazināšanos tiešām ir satraucoši, ja mēs gribam savas sabiedrības aizsargāt arī nākotnē, mums vajag pietiekamas investīcijas modernās militārajās spējās.
Ļaujiet man atgriezties pie Sīrijas jautājuma: pastāv uzskats, ka tad, ja ASV īstenos militāras operācijas Sīrijā, tad tas pasliktinās drošību un stabilitāti visā reģionā. Vai piekrītat šādam viedoklim?
Mums jāsaprot, ka nerīkoties arī nozīmē rīkoties. Ja starptautiskā sabiedrība nesūtīs skaidru signālu Damaskas režīmam, tā, protams, sūtīs bīstamu signālu ne tikai Sīrijas, bet visiem diktatoriem pasaulē, ka viņi var lietot masu iznīcināšanas ieročus bez jebkādām sekām, un tas varētu vainagoties ar šādu ieroču izplatīšanos. Un šā iemelsa dēļ es pats personiski ticu, ka mums vajag stingru starptautisku atbildi uz to, ko esam redzējuši Sīrijā.
Un vēl par Sīriju - Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izteicies, ka - ja ASV īstenos militāras akcijas Sīrijā, Krievija atbalstīs Sīrijas varu. Vai tas patiesībā nenozīmē, ka abas šīs valstis – ASV un Krievija - nonāks karā?
Es tā nedomāju. Manuprāt, krievi saprot, ka uz spēles likts ļoti daudz. Mana pozīcija ir ļoti skaidra, mums ir starptautiskas konvencijas, kas aizliedz ķīmisko ieroču lietošanu, un pretēja rīcība ir starptautisku normu laušana. Un starptautiskās sabiedrības pienākums ir aizstāvēt un īstenot ķīmisko ieroču lietošanas aizliegumu.
