„NATO Eiropai patlaban ir svarīgāka kā nekad agrāk”, uzrunājot starptautisku auditoriju ikgadējā Briseles Forumā, kas pulcē viedokļu līderus no visas pasaules, sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, veltot izteikti skarbus vārdus Krievijas rīcībai Ukrainā un izceļot arī Baltijas valstis kā to teritoriju, par kuru šajās krīzes dienās NATO ir jārūpējas visvairāk.
Krievijas militārā agresija Ukrainā ir nopietnākā militārā krīze, kādu Eiropa piedzīvo kopš Berlīnes mūra krišanas. Mūsu vīzija par brīvu un vienotu Eiropu un mieru ir apdraudēta. Nevienam nav jāapšauba NATO apņemšanās reaģēt, ja kāda no tās dalībvalstīm būtu apdraudēta.
Un tie nav tikai vārdi, - ir vairāk lidmašīnu Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanai, uzraudzības lidojumi pāri Polijai un Rumānijai. NATO ir modra un gatava spert visus nepieciešamos soļus,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka alianses attiecības ar Krieviju vairs nevar būt tādas, kā agrāk. NATO jau ir pārtraukusi visas sadarbības attiecības ar Krieviju, kas aliansei izveidotas gan NATO un Krievijas padomē, gan dažādos sadarbības projektos. Anderss Fogs Rasmusens arī uzsvēra, ka NATO loma šajā krīzes laikā izpaužas spēcīgāk, kā iepriekš un arī parāda, cik būtiski ir tajā esošajām Eiropas valstīm sadarboties ar ASV, un jo īpaši Eiropai investēt pašai savā aizsardzībā.
Savukārt Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško, reaģējot uz šo Rasmusena norādījumu par Baltijas valstīm, uzsvēra, ka Krievija neizlaiž no acīm krievvalodīgo nepilsoņu problēmu Baltijā.
„Daudz tiek runāts par Baltijas valstu nedrošību. Manuprāt, ja mēs runājam par šo reģionu, tad labāk ir domāt par sabiedrības tiesību aizsardzību un tikt vaļā no tā nepilsonības fenomena. Kopš PSRS sabrukuma ir pagājuši 23 gadi, bet 640 tūkstoši cilvēku nav pilsoņi tikai tādēļ, ka viņi runā krieviski. Es domāju, ka labāk ir risināt šo situāciju, nevis sūtīt ASV gaisa patruļas,” pauda Gruško.
Pēdējās dienās ne tikai pati alianse, bet arī atsevišķas valstis Baltijai ir piedāvājušas savu palīdzību, tostarp Lielbritānija, Francija un Dānija.
Rasmusena dzimtā Dānija patlaban ir pēdējā no valstīm, kas piedāvājusi nosūtīt papildu iznīcinātājus uz Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, tā pavēstījis Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks. Bet jau iepriekš papildu lidmašīnas uz Baltiju apņēmušās nosūtīt Lielbritānija un Francija. Parīze, kā vēsta mediji, būtu gatava nosūtīt četrus iznīcinātājus, tajā pašā laikā pati Francija patlaban apturējusi teju visu militāro sadarbību ar Krieviju, lai gan pagaidām Parīze atturas no gala lēmuma, vai iesaldēt arī oktobrī paredzēto kaujas kuģu „Mistral” pārdošanu Maskavai, ko asi kritizējušas Baltijas valstis un Polija.
Jāatgādina, ka Amerikas Savienotās Valstis, kuras pašlaik īsteno patruļas Baltijas gaisa telpā, savu iznīcinātāju skaitu palielinājušas no četriem līdz desmit.
