Rasmusens, trešdien Berlīnē tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, pateicās viņai par viņas personīgo ieguldījumu, mēģinot deeskalēt situāciju Ukrainā, informēja NATO Preses centrs.
Rasmusens arī pauda, ka Krievijas rīcība apdraud mieru un drošību, „kuru mēs esam cēluši pēc Berlīnes mūra krišanas”.
Viņš uzsvēris, ka neviens nevēlas atgriezties aukstā kara Eiropā . „Mēs nedrīkstam pieļaut jaunas sadalošās līnijas mūsu kontinentā, tāpēc es aicinu Krieviju mainīt savu kursu un sākt tās sagrautās uzticības ilgu atjaunošanas procesu,” pauda Rasmusens.
Jau ziņots, ka Krievijas un Rietumvalstu attiecībās saspīlējums sākās pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas un tai sekojošās prokrievisko separātistu kaujinieku aktivizēšanās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.