Draudi negaidīs, kamēr Eiropa būs gatava, tā Rasmusens. Gada nogalē ES plāno augsta līmeņa valstu vadītāju sanāksmi veltītu drošības un aizsardzības jautājumiem.
Visas runas par ES drošības stiprināšanu un aizsardzību būs tikai tukša mutes dzesēšana, ja ES dalībvalstis neinvestēs lielākus līdzekļus savos aizsardzības budžetos. Viņš uzskaita vairākas praktiskas lietas, kas Eiropai trūkst, sākot ar lidmašīnām un citu militāro tehniku un ekipējumu un beidzot ar novērošanu un izlūkdienestu darbu.
Jau iepriekš NATO ģenerālsekretārs ir norādījis, ka, piemēram, krīze Lībijā spilgti parādīja, ka Eiropas valstīm, kas bija iesaistītas operācijās, joprojām bija nepieciešams ļoti specifisks un konkrēts ASV atbalsts, piemēram, palīdzot lidmašīnām uzpildīt degvielu gaisā. „Mums, eiropiešiem, ir jāsaprot, ka maiga vara viena pati, nav vispār vara. Bez militārām spējām, kas papildina diplomātiju, Eiropai trūks uzticamības un ietekmes. Tā riskēs kļūt par globālu skatītāju, nevis aktieri, kādai Eiropai būtu jābūt,” saka Rasmusens.
Rasmusens arī visai asi kritizēja Eiropas valstu politisko gribu reaģēt uz krīzēm ārpus savienības robežām, īpaši valstīs, kas ir netālu un kuru konfliktu draudi Eiropai ir ģeogrāfiski tuvu. Jau iepriekš ģenerālsekretārs izteicies, ka arī krīze Mali, kur galveno lomu uzņēmās Francijas militārie spēki, ir parādījusi vairākas pelēkās zonas Eiropas militāro spēku spējās, īpaši novērošanā un izlūkošanā. Kā zināms, Mali šobrīd darbojas arī ES misija, kuras sastāvā Mali armiju apmāca arī divi karavīri no Latvijas.
Decembrī gaidāma plaša augsta līmeņa valstu vadītāju sanāksme, kas būs veltīta ES aizsardzības un drošības jautājumiem. Eksperti norāda, ka šī būs pirmā reize pēc smagās krīzes, kad ES valstis koncentrēs uzmanību uz drošības un aizsardzības jautājumiem.
