NATO prasība ir, lai visu dalībvalstu aizsardzībai veltītie budžeti nebūtu mazāki par 2% no iekšzemes kopprodukta, ko Latvija krīzes dēļ joprojām nav spējusi sasniegt.
Šodien aprit desmitā gadadiena kopš NATO paplašināšanās, kad aliansei pievienojās septiņas jaunas valstis - trīs Baltijas valstis, arī Rumānija, Bulgārija, Slovākija un Slovēnija.
„Mēs ļoti augstu vērtējam visu trīs Baltijas valstu piedalīšanos NATO vadītajās operācijās, īpaši Afganistānā.
Būdamas NATO dalībnieces, jūs esat devušas savu ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Taču, to sakot, man arī jāatzīst, ka ar bažām vēroju, kā pēdējos gados ir sarukuši dalībvalstu aizsardzības budžeti. Manuprāt, tas, ko esam redzējuši Ukrainā, ir modinātājzvans visām NATO dalībvalstīm, un es aicinu visas dalībvalstis palielināt investīcijas aizsardzības budžetā. Mēs nevaram turpināt atbruņošanos, kamēr mēs redzam, ka daži no mūsu kaimiņiem palielina savas militārās spējas.
Es ļoti augstu vērtēju to, ka Igaunija ir sasniegusi 2% lielu aizsardzības budžetu un to, ka parlamenti Latvijā un Lietuvā ir izteikuši apņemšanos pakāpeniski virzīties uz divu procentu budžeta mērķi,” saka NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmussens.
Plašāka intervija ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu sestdienas vakarā Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Panorāma”.
