“Tas ir absurds – apgalvot, ka esi reģionālais prezidents, kamēr atrodies ārzemēs. Vēl lielāks absurds – paziņot, ka ārzemēs vari pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Vai jūs spētu iedomāties, ja es strādātu, būdams Lisabonā? Tas ir bezjēdzīgi!” sacīja Rahojs.
Savā uzrunā Rahojs sacīja, ka aizejošais gads Spānijai nav bijis viegls. Iekšpolitisko situāciju valstī ievērojami sarežģījusi Katalonijas krīze.
17. janvārī gaidāmas nākamās sarunas par reģiona valdības veidošanu. Sarunu izdošanās gadījumā ir iespējams jau gada pirmajā pusē atrisināt krīzi.
Premjerministrs uzsvēra, ka pozitīvais aspekts Spānijas politikā ir valsts ekonomiskais stāvoklis – tas uzlabojas, un arī nākamajā gadā tiks strādāts, lai uzlabotu Spānijas iedzīvotāju labklājību.
Jau ziņots, ka Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu, bet 27.oktobrī nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas. Oficiālā Madride ieviesa apgabalā tiešo pārvaldi un aizturēja vairākus neatkarības piekritēju līderus, kā arī izsludināja jaunas vēlēšanas, kurās partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, ieguva 70 no reģionālā parlamenta 135 mandātiem. Tomēr reģiona politiskā un teritoriālā nākotne aizvien ir neskaidra, jo Spānijas valdība un Eiropas Savienība atsakās atzīt Katalonijas pausto tiekšanos uz neatkarību. Turklāt starp partijām visvairāk balsu saņēma partija “Ciudadanos”, kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijā.
